Vēstules no mājām

Sveicienus sūta Ansītis!

Ansītis pie manis ir no novembra sākuma.

Sākumā bija pārbijies, divas dienas neko neēda un tupēja zem skapja. Tagad ļoti patīk, ka viņu samīļo, guļ klēpī, kamēr spēlēju klavieres, naktīs nāk gultā pie manis gulēt. Vienīgā problēma, ka es viņu varu paņemt rokās tikai tad, ja viņš sēž stūrī uz palodzes. Reizēm šķiet, ka viņš pats man rāda, ka ies uz palodzi un lai es viņu tad paņemu. Paņemt no grīdas viņu nevar - bēg no izstieptas rokas. Pamazām attālums no rokas līdz kaķim samazinās un ceru, ka kādreiz varēšu Ansītim pieskarties vienmēr un viņš nāks, kad pasaukšu.

Protams, vēl viņš saplēsa manus aizkarus un gāza puķupodus. Kaķēns ir kaķēns.