Vēstules no mājām

Ņikusika jaunā dzīve

Labdien! Šeit raksta Nika, jeb Ņikusika - kā visbiežāk viņu dēvējam, ģimene

Ņemot vērā, ka šodien Nikam ir svētku diena -vārda diena, iedvesmas pārņemti nolēmām īsumā uzrakstīt, kā mums klājies līdz šim.

Sākumā mums bija tādas kā negulētas „Jāņu naktis” , bet nu jau tas šķiet tālā pagātnē, jo Niks nakts stundās ir kļuvis daudz mierīgāks, izpratis mūsu ritmu, zina, ka saimniekus no rītiem, vislabāk, piecelt īsi pirms modinātāja. Tad, protams, kā jau visiem kaķiem, notiek vilināšana pie ledusskapja, kur vienmēr kas gards Nikam sarūpēts.

Lielākais notikums Nikam bija mūsu brauciens atvaļinājuma laikā uz laukiem – īstu lauku viensētu, kur ir lielākas iespējas kārtīgi izskrieties, izpētīt jaunas vietas, sajust jaunas smaržas, pagaršot zāli (mājās audzētā zālei Niks pat nepievērsa uzmanību), redzēt putniņus, ķert mušas, satikties ar citiem kaķiem, kas reizēm iemaldās ne savā teritorijā, utt. Par laimi, Niks nav klejotājs, un vairāk seko saimniekiem, tā tomēr drošāk.... Papildus Niks vienmēr tiek uzmanīts, lai vienmēr ir skatiena attālumā.

Visvairāk pārsteidza, ka Nikam ļooooti garšo dīķa ūdens. To konstatējām, kad kādā karstā vasaras dienā piepildījām ar dīķa ūdeni nelielu bērnu baseinu ar stāvām, plānām malām. Bērni baseinā plunčājās, bet Niks no ārpuses uzgūlās uz baseina malām un tās ielieca uz iekšu, kā rezultātā ūdens strauji izlija. Tā Niks tika pie ūdens, savukārt bērni palika bez ūdens. J Jautrība bez gala. Kopš tā brīža, Niks laukos dzer tikai dīķa ūdeni un labāk no lielāka trauka (piem. neliela spaiņa).

Niks ir īsts skaistulis (pamazām arī svars sarūk, par pārsimts gramiem, bet tomēr...), sabiedrisks, laisks un mīlīgs runcis, kuru visi bužina, mīļo un apbrīno. Interesējoties par Nika izskatu un rakstura īpašībām, konstatējām , ka viņš, visdrīzāk, varētu būt Norvēģijas meža kaķis vai vismaz tā līdzinieks. Tā mums labpatīkas domāt. J

Pielikumā dažas bildītes no Ņikusika vasaras.