Vēstules no mājām

Margo jaunajās mājās!

Viens gan ir skaidrs – Margo nebūs ceļotāja. Mašīnā šņāca, visu ceļu pilnā kaklā žēlojās, cik ļoti viņa tur negrib atrasties, nagainas ķepas centās izspraukties pa visām šķirbiņām.

Bet mājās, tikko sprosta durvis bija vaļā, laukā izsoļoja gluži cita kaķene, veikli aplaida riņķi  pa dzīvokli un tad kā liepu lapa pielipa glaudīties - pirmajā dienā gribējām nofotografēt, bet tas bija teju neiespējami – ne jau tāpēc, ka slēptos, viņu nebija iespējams noturēt gana tālu, lai varētu nobildēt. Nākamajā vakarā Margo jau bija gatava samīļot arī pulciņu viesu un tā vietā lai noslēptos, ērti iekārtojās visai kompānijai blakus– īstena sabiedrības dvēsele. Ideja, ka viņu drīkstētu atstāt citā telpā un pievērt durvis tika uztverta ar skaļu sašutumu. Tomēr neliekas, ka viņai būtu problēmas palikt mājās vienai.

Pagaidām mums protams vēl ir nelielas domstarpības, kuras palēnām cenšamies atrisināt – kur drīkst skrāpēties, ar cik lielu alpīnismu nodarboties, kāpēc nedrīkst pakošļāt vadus un vai naktī ir kā dullai jānēsājas apkārt pa visiem iespējamiem plauktiem. Risinām to ar aktīvu spēlēšanos un sarkanā, nenotveramā punkta medībām vakaros.