Ziedo mums!
Ziedo mums!

Kontakti

MAP

Fr. Candera ielā 4, Rīgā

+371 67500491

Darba dienās un sestdienās no 10.00 līdz 17.00
Ceturtdienās un svētdienās - slēgts

13.Oktobris, 2016

Gada pārskats 2015

„Dzīvnieku Drauga” paveiktais 2015.gadā.

2015.gadā "Kristīnes Čilveres dzīvnieku draugu biedrība” pārņēma no iepriekšējā īpašnieka dzīvnieku patversmi “Dzīvnieku Draugs” un vienīgo Latvijā sociālo veterināro klīniku „Dzīvnieku Draugs”, lai sasniegtu biedrības statūtos noteiktos mērķus - cīnīties pret cietsirdību, veicināt mīlestību un labestīgu attieksmi pret dzīvniekiem. Patversmē nonākušo dzīvnieku uzturēšanai, nodrošinot barības, medikamentu un citu nepieciešamu lietu iegādi, kā arī sociālās veterinārās klīnikas “Dzīvnieku Draugs” attīstībai biedrība 2015.gadā cieši sadarbojās ar senu patversmes atbalstītāju nodibinājumu „Dzīvnieku Drauga fonds”, Borisa un Ināras Teterevu fondu, Bridžitas Bordo fondu un citām vietējām un starptautiskām organizācijām.

PATVERSME „DZĪVNIEKU DRAUGS”

2015.gada martā biedrība no iepriekšējā īpašnieka pārņēma dzīvnieku patversmi „Dzīvnieku Draugs”, Pārtikas un veterinārā dienesta pārbaudē pirms reģistrācijas saņemot augstāko A novērtējumu visos vērtēšanas punktos. 

Neraugoties uz to, ka, gatavojoties remontam suņu turēšanas telpās, patversme 2015.gadā nestrādāja pilnā apjomā, patvērumu tajā rada 545 dzīvnieki - 66 suņi un 465 kaķi, (tai skaitā no citām patversmēm uzņemts 1 kaķis), 11 truši, 1 papagailis, 1 žurka un 1 degu. Ar patversmes palīdzību jaunas mājas 2015.gadā atrada 67 suņi un 382 kaķi, degu, žurka, papagailis un pieci truši, bet īstajiem īpašniekiem atdoti 2 kaķi un 12 suņi. Vecuma vai neizdziedināmu slimību dēļ eitanazēti 30 kaķi un 3 suņi, bet 4 kaķi miruši. Sterilizēti 1389 bezsaimnieku kaķi, 14 suņi un 11 truši.

Visi patversmē nonākušie dzīvnieki saņēma profilaktisko aprūpi – vakcināciju, apstrādi pret parazītiem, kā arī normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos tika apzīmēti ar miročipu. Slimie un ievainotie dzīvnieki saņēma nepieciešamo veterināro aprūpi – ārstēšanu, ķirurģisko palīdzību u.c. , ko nodrošināja patversmes veterinārārsts.

Ar 2015.gada patversmes laimīgajiem stāstiem var iepazīties šeit.

Kaķu „hostelis”

Patversmes teritorijā dzīvo sterilizētu kaķu kolonija, kurā mīt ap 30 veseli un labi baroti kaķi. Kolonijā tiek izmitināti tie kaķi, kas nonākuši patversmē, taču nav nododami adopcijai uzvedības vai citu iemeslu dēļ. Visbiežāk tie ir nesocializējami ielas kaķi, minči, kuri pavadījuši patversmē jau ilgu laiku un nav tikuši pie saimniekiem, kaķi, kas nespēj iedzīvoties patversmes vidē, kā arī kaķi – invalīdi, kuru iespējas tikt adoptētiem ir niecīgas. Šādiem kaķīšiem kolonijā tiek dotas mūža mājas, ļaujot pavadīt atlikušo dzīvi drošos apstākļos, paēdušiem un aprūpētiem, taču neieslodzītiem būrī.

Kaķu kolonijas mājiņa ziemas laikā ir apsildāma. Tajā ir iekārtotas kaķu guļvietas un "kopgalds". Katru dienu kaķu kolonijā norit tāds pats darbs kā patversmes telpās - barošana, tīrīšana un aprūpe. Nepieciešamības gadījumā kolonijas kaķiem tiek sniegta veterinārā palīdzība. Visi kolonijā mītošie kaķi ir sterilizēti.

Senākā kolonijas iemītniece ir kaķenīte Elfa, kura tajā dzīvo jau gandrīz astoņus gadus.

Finansiālu atbalstu kolonijas uzturēšanai, kā arī „Dzīvnieku Drauga” īstenotajai ielas kaķu sterilizācijas programmai kopš 2015.gada sniedz uzņēmēji Dāvids un Valērija Monbaroni.

SOCIĀLĀ VETERINĀRĀ KLĪNIKA

2015.gadā biedrība pārņēma arī Latvijā vienīgo sociālo veterināro klīniku „Dzīvnieku Draugs“, kurā tiek sniegta bezmaksas veterinārā palīdzība bezpajumtes un maznodrošināto iedzīvotāju dzīvniekiem, kā arī īstenota ielas kaķu sterilizācijas programma „noķer-sterilizē-atlaiž“.

Klīnikas darbība 2015.gadā tika nodrošināta, pateicoties  „Dzīvnieku drauga fonda”, Borisa un Ināras Teterevu fonda, Bridžitas Bardo fonda un citu ziedotāju atbalstam. Pateicoties Borisa un Ināras Teterevu fondam 2015.gadā klīnikas telpās tika veikti uzlabojumi, pilnveidojot infrastruktūru un sanitāri higiēniskos apstākļus – ierīkots papildus sanitārais mezgls, medikamentu glabātuve, kā arī veikts kosmētiskais remonts.

Bezmaksas veterinārā palīdzība

Ar Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstu klīnikā „Dzīvnieku Draugs“ 2015.gadā veterinārā palīdzība tika sniegta 1139 dzīvniekiem  - 110 suņiem, 1065  kaķiem un 5 trusīšiem. 300 dzīvniekiem bija vajadzīga ārstēšana, gan palīdzot tikt galā ar dažādām slimībām, gan aprūpējot traumas un ievainojumus. Vēl gandrīz 900 suņi un kaķi saņēma profilaktisku aprūpi - tika atblusoti, attārpoti un vakcinēti.

Ielas kaķu sterilizācija

Ar Borisa un Ināras Teterevu fonda, Bridžitas Bordo fonda un Vācijas dzīvnieku aizsardzības organizācijas “TASSO“ atbalstu Biedrības veterinārajā klīnikā 2015.gadā veiksmīgi tika turpināta ielas kaķu sterilizācijas programma „noķer-sterilizē-atlaiž” (NSA). Tās ietvaros 2015.gadā tika sterilizēti 1389 kaķi (2012.gadā tika sterilizēti 244 bezpajumtes kaķi, 2013.gadā - 551, 2014.gadā - 1225 kaķi).

Kaķi sterilizēcijai tika nogādāti no kolonijām, kuras apzinājuši biedrības brīvprātīgie vai kuras iekļautas Rīgas Domes Mājokļu un vides departamenta izveidotajā rindā. Kaķus izķēra biedrības brīvprātīgie sadarbībā ar koloniju aprūpētājiem, gādājot, lai katrā no kolonijām sistemātiski tiktu sterilizēta lielākā daļa kaķu, jo īpaši kaķenes. Visi dzīvnieki tika vakcinēti pret trakumsērgu un apstrādāti ar līdzekli pret parazītiem – blusām, iekšējiem parazītiem un ausu ērcīti. Nepieciešamības gadījumā kaķiem tika sniegta veterinārā palīdzība.

Vienlaikus tika veikts ielas kaķu monitorings, izveidojot interaktīvo karti, kurā atzīmētas kolonijas, no kurām kaķi nogādāti sterilizācijai, un kaķu skaits kolonijā. Šie dati ļauj sistematizēt un pilnveidot NSA programmas īstenošanu.

Paralēli programmai „noķer – sterilizē – atlaiž” no 12. Līdz 20.martam sadarbībā ar Vācijas dzīvnieku aizsardzības organizāciju „TASSO“ klīnikā „Dzīvnieku Draugs“ notika macību projekts „NSA (noķer-sterilizē-atlaid): māci un dari“, kura ietvaros divu nedēļu laikā tika sterilizēti 255 bezpajumtes kaķi - 182 kaķenes un 73 runči - no Rīgas un citām Latvijas pašvaldībām. Projektā piedalījās veterinārmedicīnas studenti no Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU), kuri pieredzējušo veterinārārstu vadībā varēja apgūt praktiskas iemaņas ielas kaķu sterilizācijā. Kopumā projektā iesaistījās 36 LLU Veterinārmedicīnas fakultātes studenti.

Šis ir jau ceturtais šāda veida projekts, kas notika Latvijā, pateicoties idejas autorei un projekta menedžerei, bijušā Austrijas vēstnieka Lietuvā kundzei Gudrunai Kollerei. Dzīvnieki sterilizācijai tika nogādāti no dažādiem Latvijas reģioniem, sadarbojoties ar vietējām dzīvnieku aizsardzības organizācijām un patversmēm.

NOTIKUMI UN PASĀKUMI

Iniciatīva par kažokzvēru aizsardzību

"Dzīvnieku Draugs" sadarbībā ar citām dzīvnieku aizsardzības organizācijām 2015.gadā turpināja aktivitātes saistībā ar sabiedrības iniciatīvu par kažozkvēru aizsardzību, kas tika iesniegta izskatīšanai Saeimā 2014.gada decembrī. Iniciatīvas mērķis bija panākt pakāpenisku kažokzvēru audzēšanas aizliegumu Latvijā, dodot šīs nozares uzņēmējiem laiku darbības pārstrukturizēšanai un citu, valsts ilgtspējīgai attīstībai atbilstošāku uzņēmējdarbības virzienu īstenošanai.

Diemžēl Mandātu komisijas deputāti neieklausījās sabiedrisko organizāciju pārstāvjos un svarīgāka par dzīvnieku ciešanu novēršanu un 11 000 Latvijas iedzīvotāju gribu viņiem šķita dažu zvēraudzētāju ekonomisko interešu aizsardzība. Tāpēc komisija ir nolēma ieteikt Saeimai sabiedrības iniciatīvu noraidīt.

Lai parādītu, ka sabiedrības balsi nevar tik viegli apklusināt un ka Latvijas iedzīvotāji ir PRET cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem 2015.gada 19.februārī pie Saeimas notika akcija "KUR IR MŪSU BALSS?", kas aicināja deputātus neatbalstīt Mandātu komisijas priekšlikumu un virzīt iniciatīvu „Par kažokzvēru aizsardzību” tālākai izskatīšanai.  Diemžēl sabiedrības iniciatīva Saeimā netika atbalstīta.

Muzeju nakts Latvijas Dabas muzejā

2015.gada 16.maijā Muzeju naktī "Dzīvnieku Draugs" Latvijas Dabas muzejā uzbūra Aspazijas un viņas kaķu pasauli.

Izcilā dzejniece ļoti mīlēja dzīvniekus – viņai pašai bija vairāki kaķi, un viņa arī atbalstījusi dzīvnieku patversmju darbību. "Dzīvnieku Drauga" sagatavotajā izstādē interesenti varēja aplūkot patversmes kaķu portretus un uzzināt interesantus faktus par kaķiem, turklāt pasākumā piedalījās „īsta” Aspazija ar diviem kaķiem, sagādājot lielu prieku ne tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem Muzeju nakts apmeklētājiem, kas labprāt izmantoja iespēju nofotografēties kopā ar dzejnieci. Apmeklētājiem arī bija ekskluzīva iespēja iepazīt Raiņa Šveicē vākto herbāriju, kurš parasti glabājas Rakstniecības un mūzikas muzeja krājumos.

Adoptēto suņu salidojums 2015

Ieskandinot Pasaules dzīvnieku dienu, ko atzīmē 4.oktobrī, patversme „Dzīvnieku Draugs” kā ik gadu aicināja visus draugus, atbalstītājus un citus interesentus uz Adoptēto suņu salidojumu, kas notika 19.septembrī.

Salidojums ir sena „Dzīvnieku Drauga” tradīcija, kas 2015.gadā notika jau desmito reizi. Uz salidojumu tiek pulcināti ne vien suņi, kas no patversmes adoptēti iepriekšējā gadā, bet arī visi pārējie bijušie iemītnieki. Visi atnākušie suņu puiši un meitenes salidojumā tradicionāli tika nominēti balvām „Vecie zaldāti”, „Mazie, ņiprie”, „Zelta jaunatne”, „Nebēdņi”, „Smagās astes”, „Laimīgie stāsti” un citām. Kā ik gadu tika izvēlēti arī „Miss un Misters” – visīpašākie suņi, kuri ar savu izskatu, dzīvesstāstu un raksturu visdziļāk iespiedušies patversmes kolektīva atmiņā.

Salidojuma fotogalerija apskatāma "Dzīvnieku Drauga" profilā Facebook

Informatīvā kampaņa “Draudzīgs suns draudzīgā pilsētā”

Ar pastaigu pa suņiem draudzīgām vietām Rīgas centrā 5.septembrī "Dzīvnieku Draugs" sadarbībā ar mākslinieci Innu Koganu, kas pārcēlusies uz dzīvi Latvijā no Maskavas, atklāja informatīvi izglītojošu kampaņu "Draudzīgs suns draudzīgā pilsētā". Kampaņas mērķis - veicināt pozitīvu attieksmi pret suņiem kā cilvēka līdzgaitniekiem pilsētā.

Suns kā mājdzīvnieks bija, ir un būs līdzās cilvēkiem, tāpēc ir jāspēj savstarpēji sadzīvot mūsdienu urbanizētajā vidē, it īpaši pilsētā. Lai līdzāspastāvēšana būtu mierīga un patīkama, ir vajadzīga izpratne un iecietība gan no suņu, gan viņu saimnieku, gan pārējo cilvēku puses, kā arī piemērota infrastruktūra un skaidri  “spēles noteikumi” – kur un ar kādu “aprīkojumu” drīkst doties kopā ar suni. Sakārtota vide gan uzlabotu sabiedrības drošību, gan arī palīdzētu radīt pilsētā dzīvojošiem suņiem labākus dzīves apstākļus.

Kampaņas atklāšanas pasākumā 5.septembrī Inna un vairāki viņas draugi kopā ar saviem suņiem devās simboliskā pastaigā pa suņiem draudzīgām vietām Rīgas centrā, vispirms plkst.12.00 apmeklējot restorānu “Olive Oil” Pils ielā 4, pēc tam dodoties uz grāmatnīcu “Globuss” Vaļņu ielā, pastaigu noslēdzot kafejnīcā “abrOOz” Dzirnavu ielā 34A. “Ar šo pastaigu mēs vēlamies parādīt, ka pareizi un labi audzināts suns var būt sava saimnieka līdzgaitnieks it visur, taču vienlaikus arī uzsvērt suņa īpašnieka atbildību un pienākumu respektēt apkārtējos un neradīt tiem apgrūtinājumu,” norādīja Inna.

Reportāža un fotogalerija no kampaņas atklāšanas portālā "Delfi".

Projekts “Atklāj Rīgu kopā ar Bellu”

Kampaņas „Draudzīgs suns draudzīgā pilsētā” laikā tika aizsākts projekts „Atklāj Rīgu kopā ar Bellu!”, kura ietvaros tiek apzinātas suņiem draudzīgās vietas (restorāni, kafejnīcas, veikali, viesnīcas, frizētavas, atpūtas vietas u.c.), piešķirot tām īpašu „Suņiem draudzīgas vietas” uzlīmi. Informācija par šīm vietām ir apkopota interaktīvajā kartē, kas atrodama patversmes “Dzīvnieku Draugs” mājas lapā.

Arī daudzi ārvalstu tūristi ierodas Rīgā kopā ar saviem suņiem un ir ieinteresēti uzzināt vietas, kuras tie var apmeklēt kopā ar suni. Tāpēc Rīgas Tūrisma informācijas centrā un citviet tagad ir pieejamas īpašas Innas zīmētas atklātnes ar informāciju par Suņiem draudzīgo vietu karti.

Šobrīd kartē atzīmētas gandrīz 100 suņiem draudzīgas vietas, tostarp grāmatnīcas “Zvaigzne ABC” un “Globuss”, veikalu-noliktavu ķēde “Depo”, restorāns “Olive Oil”, galerija ETMO, interjera dizaina studija “Comoblue”, salons “REvolU2ION”, skaistuma salons “Amorete”, ziedu salons “Baltie Asni”, viesnīca “Radi un Draugi” un tās restorāns “Niklāvs” un kafejnīca “abrOOz”.

Bērnu zīmējumu konkurss un akcija skolām

No 5.septembra līdz 26.septembrim norisinājās zīmējumu konkurss bērniem „Mans suns – mans draugs”. Zīmējumos bērni tika aicināti attēlot sevi un savus suņus ikdienas dzīvē, pievienojot arī īsu stāstu par kādu īpašu notikumu, kas piedzīvots kopā ar suni. Konkursa noslēgumā notika labāko zīmējumu izstāde.

Savukārt nedēļā pirms Pasaules dzīvnieku dienas (28.septembris – 2.oktobris) notika informatīvā akcija skolām „Suns pilsētā”, kuras ietvaros patversme “Dzīvnieku Draugs” izplatīja Rīgas, Jūrmalas un Olaines skolās īpašu Vispasaules dzīvnieku dienas plakātu, uzlīmes un elektronisku mācību materiālu darbam audzināšanas stundās, kā arī patversmes pārstāvji devās uz skolām ar izglītojošām lekcijām.

Lielā suņu pastaiga

Kampaņa „Draudzīgs suns draudzīgā pilsētā” noslēdzās Pasaules dzīvnieku dienā 4.oktobrī ar vēl nebijušu sociālo akciju - Lielo suņu pastaigu, kurā piedalījās suņu īpašnieki, kuru dzīvnieki ir mikročipēti, reģistrēti un vakcinēti. Gājiena mērķis bija pievērst uzmanību tam, cik daudziem cilvēkiem suns ir draugs un ģimenes loceklis, un aicināt atbildīgās institūcijas vairāk rūpēties par suņiem piemērotas infrastruktūras veidošanu pilsētā, iekārtojot pastaigu laukumus, iezīmējot īpašas vietas pilsētas zaļajā zonā un mežos, kur suņus atļauts vest pastaigās bez pavadas, nodrošinot pietiekamā daudzumā atkritumu urnas, kur izmest izkārnījumus. „Sakārtojot šos jautājumus, tiktu novērsti daudzi konflikti un potenciāli bīstamas situācijas,” uzsver „Dzīvnieku drauga” vadītāja Solvita Vība, aicinot arī pašus suņu īpašniekus izrādīt iniciatīvu, piemēram, informējot pašvaldību par pamestām teritorijām, kurās ar nelieliem ieguldījumiem būtu iespējams iekārtot suņu pastaigu laukumus.

Kampaņu informatīvi atbalstīja raidījums „Ķepa uz sirds” un portāls „Delfi”, kas mēneša garumā publicēja izglītojošus materiālus par suņu audzināšanu, suņu īpašnieku pienākumiem un atbildību un citiem jautājumiem saistībā ar suņu turēšanu pilsētā.

Fotogalerija "Dzīvnieku Draugs" profilā Facebook.

Kaķu eņģelis 2015

Zaļajā ceturtdienā Lieldienu svētku noskaņās „Dzīvnieku draugs” pulcināja kopā un godināja 2015.gada „Kaķu eņģeļus” - cilvēkus, kuri nesavtīgi ziedo savu brīvo laiku, spēkus un līdzekļus, lai aprūpētu bezpajumtes kaķus.

„Kaķu eņģeļa 2015” titulu 2015.gadā saņēma: Vita Ieviņa, Gunta Meija, Marina Kirjušina, Austra un Juris Bērziņi, Inese Roviča, Drosma Skabe, Karina Pavlova, Margarita Švarca, Aivars Heins, Helēna Erte, Tekla Šaitere.

„Šodien pie mums ir īpaši cilvēki, cilvēki, kas ikdienā blakus darbam, ģimenei, draugiem, hobijiem, neskatoties uz krīzēm, sadzīves problēmām un visādām citādām ķibelēm, klusi un nemanāmi dara ļoti svētīgu darbu – rūpējas par ielu kaķīšiem dažādās vietās Rīgā, baro, ārstē, meklē jaunas mājas un, galvenais, sterilizē, tādejādi darot labu gan dzīvniekiem, gan cilvēkiem un videi,” „Kaķu eņģeļu 2015” godināšanas pasākumā sacīja „Dzīvnieku drauga” vadītāja Solvita Vība.

„Būt par Kaķu eņģeli nemaz nav vienkārši – bieži vien no apkārtējiem tiek saņemta nepelnīta kritika, pat nievas, agresija, un ir it kā jāattaisnojas par savu līdzcietību, labsirdību un vēlmi palīdzēt tiem dzīvniekiem, kuriem citi paiet garām, kurus citi cilvēki uzskata par nesmukiem, nevajadzīgiem un pat iznīcināmiem. Kā jūs to spējat? Jūs to spējat, jo jums rūp visvairāk, jūs riskējat vairāk nekā citi, jo jūs gribat dalīties vairāk un jūs sapņojat vairāk nekā citi. Jums piemīt eņģeļa domas, darbi un sirds!” sacīja Solvita.

Fotogalerija.

Talkas

Lielajā Talkā patversmē "Dzīvnieku Draugs" 2015.gadā pulcējās vairāk nekā 70 talkotāju - gan Āgenskalna sākumskolas skolēni ar vecākiem, gan mūsu draugi no kompānijas "Skrivanek", gan patversmes brīvprātīgie un atbalstītāji, gan arī vietējie iedzīvotāji.

Galvenais darbs notika skvēriņā Šampētera ielas galā, kur savācām vairāk nekā 300 maisus ar pērnajām lapām, atkritumiem un citu drazu. Dienas atradums - zem lapām paslēpti kāda visnotaļ liela dzīvnieka kauli.

Talkā piedalījās arī kāda kundze, kas šajā rajonā dzīvojusi pirms vairāk nekā 30 gadiem, un visi talkotāji, it īpaši bērni, ar interesi klausījās viņas stāstu par to, ka tolaik šajā šobrīd diezgan pamestajā vietā bijis skaists parks, kur vietējie iedzīvotāji rīkojuši dažādus pasākumus, bet tuvējā kultūras namā, kas tagad pārverties graustā, notikuši krāšņi koncerti un balles. Visi talkotāji kopīgi apņēmās turpināt kopt šo vietu, lai atdotu skvēram tā bijušo skaistumu par prieku pašiem un visiem apkārtnes iedzīvotājiem. Un šim darbam jau ir jūtams rezultāts – “Dzīvnieku drauga fonds” rīko talkas šajā vietā nu jau vairākus gadus, un kādreizējais pilnīgi aizaugušais un piemēslotais mežiņš no vietējās atkritumu izgāztuves pamazām kļūst par tīru un sakoptu vietu.

Sadarbībā ar tulkošanas uzņēmumu „Skrivanek” patversmē tradicionāli notika arī rudens talka, kurā tika sakoptas patversmes telpas un kaķu hosteļa namiņš sagatavots ziemas sezonai.

Rietumu bankas Labdarības fonda projekts „Dzīvnieku draugu Radošās darbnīcas”

„Dzīvnieku drauga” jau vairākus gadus īstenotais Dzīvnieku draugu radošo darbnīcu projekts 2015.gadā saņēma Rietumu bankas Labdarības fonda atbalstu, kas ļāva to paplašināt, iesaistot ne tikai Bērnu slimnīcas mazos pacientus, bet arī Latvijas Samariešu apvienības grupu dzīvokļa iemītniekus – cilvēkus ar īpašām vajadzībām.

Dzīvnieku draugu Radošajās darbnīcās tika gatavotas pašdarinātas rotaļlietas un guļamsedziņas patversmes kaķiem, tādejādi ne vien palīdzot patversmei, bet arī sniedzot prieku un gandarījumu darbnīcu dalībniekiem, kuri iemācās jaunas prasmes – pīšanu, izšūšanu un citus rokdarbus.

Projekta īstenošanas laikā 2015.gada jūlijā – novembrī kopumā notika 22 Radošās darbnīcas. 5 darbnīcas tika organizētas Bērnu Klīniskajā universitātes slimnīcā, 5 notika LSA Grupu dzīvoklī personām ar īpašām vajadzībām. Papildus tam, ņemot vērā lielo interesi par Radošajām darbnīcām, 12 darbnīcas notika arī patversmē „Dzīvnieku Draugs”, Latvijas Universitātes Botāniskā dārza rīkotajā pasākumā „Rīgas Puķu balle”, kā arī sadarbībā ar Rīgas Svētā Alberta draudzi Latvijas Samariešu apvienības krīžu centrā „Māras centrs” un sadarbībā ar Alūksnes biedrību „Astes un Ūsas” – Alūksnes sākumskolā. Kopumā radošajās darbnīcās piedalījās 254 bērni un jaunieši vecumā no 7 līdz 18 gadiem, kā arī 10 personas ar īpašām vajadzībām.

Darbnīcu norisei tika sagatavota īpaša mācību brošūra, kurā aplūkoti biežāk izmantojamie pīšanas paņēmieni, kā arī sniegti padomi un idejas rotaļlietu pagatavošanai.  Tāpat tika iegādāti darba piederumi – šķēres un adatas, kā arī darba materiāli – diegi, virve, dekoratīvās bumbiņas u.c.

Radošo darbnīcu projekta moto ir „Dodot gūtais neatņemams”. Tā idejas pamatā ir „Dzīvnieku drauga” dibinātājas Kristīnes Čilveres atziņa, ka „neviens nav tik nabadzīgs, ka tam nav nekā, ko dot, un tai nav jābūt tikai naudai". Projekta virsmērķis ir vairot sabiedrības, īpaši bērnu un jauniešu, zināšanas par dzīvniekiem un dzīvnieku aizsardzību, kā arī veicināt labdarības kustības un brīvprātīgā darba attīstību, veicinot un praksē īstenojot izpratni, ka labdarība un brīvprātīgais darbs ir divpusējs process, kas dod ieguvumu ne tikai saņēmējiem, bet arī devējiem.

Joko Ono labdarības projekts „Doggie Chess”

Pasaulslavenās multimediju mākslinieces un dzīvnieku aizsardzības aktīvistes, bītla Džona Lenona atraitnes Joko Ono un Eiropas dzīvnieku aizsardzības organizāciju, tostarp "Dzīvnieku Drauga" sadarbībā 2015.gadā tika izstrādāta iPad un IPhone spēle “Doggie Chess”, kas vienlaikus ir arī labdarības projekts.

“App Store” iegādājoties “Doggie Chess”, kas maksā vien 2,99 eiro, ikviens ne vien iegūst aizraujošu un intelektuālu spēli savam IPhone vai IPad, bet arī ziedo tai savas valsts dzīvnieku aizsardzības organizācijai, kura ir iesaistīta projektā. Latvijas gadījumā tas ir “Dzīvnieku draugs”

Joko Ono ir pārliecināta dzīvnieku aizsardzības atbalstītāja, tāpēc “Doggie Chess” ir ne tikai spēle, bet arī aicinājums atcerēties, ka rūpes par dzīvniekiem ir viens no svarīgākajiem 21.gadsimta sociālajiem jautājumiem. Spēles “figūrām” ir reāli prototipi – suņi, kas dzīvo Īrijas dzīvnieku aizsardzības organizācijas DSPCA patversmē Dublinā.  Ar to tēliem spēle aicina: “Nepērc, bet adoptē!”, atgādinot, ka dzīvnieku patversmēs visā Eiropā mīt tūkstošiem dažādu izmēru, krāsu un raksturu suņi, kuriem vajadzīgas mājas.

SABIEDRĪBAS INFORMĒŠANA

  • Sadarbībā ar TV raidījumu „Ķepa uz sirds” 2015.gadā tika sagatavoti sižeti par dažādām dzīvnieku aizsardzības tēmām, kā arī bezsaimnieku dzīvnieku adopcijas popularizēšanai.
  • "Dzīvnieku Drauga" pārstāvji sniedza vairākus desmitus interviju dažādiem medijiem – Latvijas Radio, Latvijas Televīzijai, LNT, TV3, Radio „Baltcom“ u.c. - par aktualitātēm dzīvnieku aizsardzībā un patversmes darbu;
  • 2015.gadā organizācija turpināja uzņemt Rīgas un citu novadu skolēnus, studentus un citus interesentus, lasot lekcijas un iepazīstinot ar patversmes iemītnieku ikdienu. Kopumā 2015.gadā patversmē uzņemtas 40 apmeklētāju grupas – vairāk nekā 600 viesu.
  • "Dzīvnieku Draugs" turpināja aktīvu komunikāciju sociālajos tīklos „Facebook“ un „Draugiem.lv“, ko uztur organizācijas brīvprātīgie.
  • Fonds turpināja ik mēnesi izdot e-avīzi „Dzīvnieku draugs“, kurā tiek sniegta informācija par Fonda un patversmes aktualitātēm, būtiskiem notikumiem Latvijas un pasaules dzīvnieku aizsardzībā, kā arī cita noderīga informācija. Avīze tiek izsūtīta elektroniski aptuveni 600 adresātiem, kā arī izlasāma "Dzīvnieku Drauga" mājas lapā.

BRĪVPRĀTĪGO DARBS

Brīvprātīgo godināšanas pasākums

2015.gada 12.decembrī, patversmē "Dzīvnieku Draugs" pulcējās "Kristīnes Čilveres dzīvnieku draugu biedrības" un nodibinājuma “Dzīvnieku drauga fonds”  biedri, brīvprātīgie un atbalstītāji, lai pirmssvētku noskaņās atskatītos uz šogad paveikto un iezīmētu nākotnes izaicinājumus.

Rotaļlietu talkas

Trīs sestdienas 2015.gada martā patversmes telpās pulcējās brīvprātīgie palīgi, lai omulīgā atmosfērā pavadītu laiku, mācoties gatavot rotaļlietas patversmes suņiem. Izrādās, tas nemaz nav tik sarežģīti, un lieliskas mantas var pagatavot, izmantojot vecas drēbes, segas un lupatas un liekot lietā roku veiklību. Kopumā “Rotaļlietu talkās” tapa vairāk nekā septiņdesmit pašgatavotu un oriģinālu rotaļlietu.

Rotaļlietu talkas organizēja un vadīja "Dzīvnieku Drauga" brīvprātīgā Maija Seļezņova.

Semināri brīvprātīgajiem palīgiem

2015.gadā „Dzīvnieku Draugs“ turpināja organizēt seminārus brīvprātīgajiem palīgiem. Kopumā 2015.gadā notika 12 semināri, kuros piedalījās 150 dalībnieki.

Palīdzība ikdienas darbā

Brīvprātīgie palīgi 2015.gadā dzīvnieku aizsardzībā un patversmes dzīvnieku aprūpē ir nostrādājuši 2060 stundas.*

* Šajā aprēķinā neietilpst to cilvēku veikums, kas veduši pastaigās suņus.

STARPTAUTISKĀ SADARBĪBA

2015.gadā "Dzīvnieku Draugs" turpināja dalību organizācijās “Eurogroup for Animals”, “Fur Free Alliance” (FFA), “EU Dog&Cat Alliance”, kā arī sadarbojās ar organizāciju “Compassion in World Farming” (CIWF), piedaloties šo organizāciju informatīvajās kampaņās un tiesību normu lobēšanas akcijās. Aktīva sadarbība 2015.gadā turpinājās ar starptautisko NVO apvienību nebrīvē turēto dzīvnieku aizsardzībai „ENDCAP” („End Captivity”).

2015.gada 15.jūlijā nodibinājuma “Dzīvnieku drauga” pārstāve Laura Karnīte piedalījās Eiropas Komisijas organizētā Ekspertu grupas sanāksmē par Eiropas deklarācijas par cūku ķirurģiskas kastrācijas alternatīvām (turpmāk – Deklarācija) ieviešanu, kas notika Briselē, Beļģijā.  2010.gadā pieņemtā Deklarācija, ko parakstījušas cūkgaļas ražošanas un tirdzniecības ķēdē iesaistītās Eiropas lauksaimnieku, kautuvju, ražotāju un tirgotāju organizācijas, dzīvnieku aizsardzības organizācijas un Eiropas Komisija, paredz līdz 2018.gada 1.janvārim uz brīvprātības pamata ieviest Eiropas Savienībā cūku ķirurģiskās kastrācijas aizliegumu.

Ekspertu grupas sanāksmes mērķis bija apspriest līdz šim paveikto Deklarācijas ieviešanā, kā arī identificēt galvenās problēmas un iezīmēt „ceļa karti” 2015. – 2018.gadam, lai sasniegtu Deklarācijā noteikto mērķi. Kā Fonda pārstāve sanāksmē sniedzu ieskatu par situāciju Latvijā, kā arī izteicu priekšlikumus „ceļu kartei”, rosinot pievērst vairāk uzmanības sabiedrības, amatpersonu un citu iesaistīto pušu izglītošanai un informēšanai Austrumeiropas valstīs, kur ir zems izpratnes un zināšanu līmenis ne vien par Deklarāciju, bet cūku kastrācijas problemātiku vispār.

Sanāksmes rezultātā tika sagatavots „ceļu kartes” 2015.-2018.gadam projekts, kas cita starpā paredz arī pievērst pastiprinātu uzmanību Austrumeiropas valstu iesaistei Deklarācijas īstenošanā.

5. un 6.novembrī "Dzīvnieku Drauga"  pārstāve Laura Karnīte piedalījās Eiropas dzīvnieku aizsardzības organizāciju apvienības „Eurogroup for Animals” rīkotajā Eiropas dzīvnieku patversmju ekspertu darba grupā. Šī bija pirmā Eiropas dzīvnieku patversmju tikšanās, kurā piedalījās vairāk nekā 10 pārstāvji no Vācijas, Dānijas, Lielbritānijas, Īrijas, Austrijas, Francijas un citu valstu patversmēm, kā arī zinātnieki no Kembridžas un Ūtrehtas universitātes, kas specializējušies patversmju veterinārmedicīnas jautājumos. Grupas mērķis ir apmainīties ar pieredzi un labo praksi, kā arī izstrādāt priekšlikumus tiesību aktu pilnveidošanai Eiropas Savienības līmenī, lai uzlabotu patversmju darbību un dzīvnieku aizsardzību kopumā. Tikšanās laikā tika nolemts, ka šādai ekspertu grupai būtu jādarbojas pastāvīgi. Nākamā grupas tikšanās notiks 2016.gada pavasarī Vācijā.

LĪDZDALĪBA DZĪVNIEKU AIZSARDZĪBAS POLITIKAS VEIDOŠANĀ

2015.gadā “Dzīvnieku Draugs” turpināja aktīvi piedalīties Latvijas dzīvnieku aizsardzības politikas veidošanā, sniedzot valsts, pašvaldību iestādēm un citām institūcijām priekšlikumus, iebildumus un viedokli par normatīvo aktu projektiem un aktuālajām problēmām.

"Dzīvnieku Draugs" ir jaunizveidotās Latvijas Dzīvnieku aizsardzības un labturības konsutatīvās padomes loceklis. Pirmajā Padomes sēdē, pēc "Dzīvnieku Drauga" ierosinājuma izskatot jautājumu par savvaļas dzīvnieku izmantošanu cirkā, Padome ar pārliecinošu vairākumu nolēma ierosināt Zemkopības ministrijai izstrādāt normatīvo aktu grozījumus ar mērķi Latvijā aizliegt savvaļas sugu dzīvnieku izmantošanu cirka izrādēs un atrakcijās. "Dzīvnieku Draugs" arī piedalās darba grupā, kas izstrādā minētos grozījumus.

"Dzīvnieku Draugs" sniedza atzinumus un piedalījās diskusijās Saeimā par izmaiņām Dzīvnieku aizsardzības likumā, kā arī sniedza atzinumus par vairākiem Ministru kabineta noteikumu projektiem.

15.septembrī pēc "Dzīvnieku Drauga" iniciatīvas Rīgā ieradās pārstāvji no Nīderlandes dzīvnieku aizsardzības organizācijas AAP un Lietuvas Dzīvnieku aizsardzības biedrības, lai tiktos ar Latvijas atbildīgo institūciju pārstāvjiem un apspriestu iespēju Latvijā ieviest tā dēvēto „pozitīvā saraksta” sistēmu eksotisko mājdzīvnieku uzraudzības jomā.

24.septembrī pēc "Dzīvnieku Drauga" ierosinājuma Zemkopības ministrijā notika iesaistīto pušu sanāksme, lai meklētu risinājumus, kā novērst nelegālu dzīvnieku patversmju rašanos un darbību Latvijā.

Organizācija arī konsultēja pašvaldības par klaiņojošo dzīvnieku kontroles metodēm un vērsās tiesībaizsardzības iestādēs par nodarījumiem pret dzīvniekiem. Izvērtējot "Dzīvnieku Drauga" iesniegumu par dzīvnieku labturības pārkāpumiem Dobeles novada Lejasstrazdu ciemā, novembrī Pārtikas un veterinārais dienests pieņēma lēmumu par vairāku desmitu suņu konfiscēšanu un dzīvnieku īpašnieku saukšanu pie atbildības.