Ziedo mums!
Ziedo mums!

Kontakti

MAP

Fr. Candera ielā 4, Rīgā

+371 67500491

Pirmdiena - saziņa

Otrdiena - saziņa

Trešdiena - saziņa

Ceturtdiena - slēgts

Piektdiena - 10.00 - 17.00

Sestdiena - 10.00 - 17.00

Svētdiena - slēgts

Sazināties, rakstot e-pastu vai zvanot

Gada pārskats 2008

Pārskats par Dzīvnieku Drauga fonda un patversmes "Dzīvnieku Draugs" paveikto 2008.gadā.

Dzīvnieku patversme

2008.gadā patversmē "Dzīvnieku Draugs" uzņemti 649 kaķi un 353 kaķi, no patversmes adoptēti 530 kaķi un 278 suņi.

Patversme barības un medikamentu iegādei ir iztērējusi 14 717 latus, patversmes uzturēšana izmaksājusi 13 532 latus, veterinārie pakalpojumi sniegti 6369 latu apmērā (tai skaitā veiktas 93 kaķeņu sterilizēšanas, 33 runču kastrēšanas, 33 sterilizēšanas operācijas kucēm un 32 kastrēšanas operācijas suņiem 2766 latu apmērā, citas operācijas 520 latu apmērā, veikti laboratoriskie izmeklējumi 1513 latu apmērā, veikti rentgenoloģiskie un cita veida diagnostikas izmeklējumi 1 073 latu apmērā u.c. pakalpojumi).

"Dzīvnieku Drauga fonds" dzīvnieku barības un medikamentu iegādei 2008.gadā izlietojis 6274,45 latus. Pateicoties labdarības portāla „Ziedot” ziedojumiem, nodibinājumam bija iespēja sniegt veterinārmedicīnisko palīdzību dzīvniekiem 3498,77 latu apmērā, t.sk. apmaksāta suņa Lakija Džo ārstēšanu pēc smagajām traumām – trīs kāju lūzumiem - 440 latu apmērā, veikti laboratoriskie izmeklējumi 259 latu apmērā, rentgenoloģiskie izmeklējumi 82 latu apmērā, kā arī veiktas citas ķirurģiskas operācijas 275 latu apmērā. Pateicoties ziedotāju atbalstam, Fondam bija iespēja arī organizēt akciju „Sterilizē savu mīluli!”, kuras laikā par nodibinājuma līdzekļiem tika veiktas 21 kaķeņu sterilizēšanas, 7 kaķu kastrēšanas operācijas, 13 sterilizēšanas un 6 kastrēšanas operācijas suņiem.

Dzīvnieku Drauga fonds

Ziedojumi

Fonds no fiziskām un juridiskām personām ir saņēmis ziedojumus 7237,50 latu apmērā, t.sk. mērķa ziedojumu kažokādu dzīvnieku aizsardzības kampaņas organizēšanai no fiziskas personas  2083,20 latu apmērā, no organizācijas Compassion in World Farming „Labās olas godalgas” kampaņas organizēšanai 929 latu apmērā, no organizācijas Animalia bukleta izdošanai 351,40 latu apmērā. 

6885 latus Fonds projekta ietvaros ir saņēmis no labdarības fonda „Ziedot” un 3514 latus mērķa ziedojumu - no dzīvnieku barības tirdzniecības firmas „Marss Latvija”.

Patversme ir saņēmusi ziedojumus 20 583 latu apmērā. Tania S. Sweet 2008.gadā dzīvnieku patversmei savā testamentā novēlēja 5000 ASV dolārus. Mums "Dzīvnieku draugā" nav bijis gods un laime satikt Taniu S. Sweet viņas dzīves laikā. Viņas līdzcilvēki raksturo šo sievieti kā sirdscilvēku - devīgu, labestīgu un palīdzēt gribošu. Viņas piemiņa ir aprūpētie dzīvnieki patversmē "Dzīvnieku draugs" un katrs labestības vārdā paveiktais darbs.

Īpašs notikums jūnijā bija firmas „iRobot” piedāvājums izmēģināt robotu-putekļsūcēju patversmes telpu kopšanai. Viennozīmīgi var teikt, ka robots-putekļusūcējs ir papildus darbaspēks patversmei, jo pats prot tīrīt telpas, uzlādēt savus spēkus (akumulatoru), un līdz ar to ir darba laika ietaupījums patversmes darbiniekiem. Robots patīk arī kaķiem, kuri labprāt novēro, kā tiek uzpostas viņu telpas.

Tikai patiecoties visiem ziedotājiem mēs spējam paveikt neiespējamo!

Pasākumi

27.septembrī patversmes "Dzīvnieku draugs" pagalmā Candera ielā 4 notika no patversmes adoptēto suņu salidojums - īsta suņu balle! 

Jau trešo gadu "Dzīvnieku draugs", gaidot Vispasaules dzīvnieku dienu (4.oktobris), organizē šādu pasākumu, aicinot kopā pagājušajā gadā uz jaunām mājām aizgājušos suņus un viņu saimniekus. 2007.gadā no patversmes tika adoptēti 357 suņi, 2008.gadā līdz septembrim - gandrīz 200 suņu, tāpēc saprotams, ka nebija iespēju uzaicināt visus, bet tikai daļu no laimīgajiem bijušajiem patversmes iemītniekiem – 2008.gadā ieradās 40 suņi. Pasākumā tika piešķirtas balvas vairākās nominācijās: "Zelta jaunatne" - no patversmes adoptētajiem kucēniem, "Mazie, ņiprie" - augumā mazajiem, bet garā lielajiem suņukiem, "Nebēdņi" - suņiem, kuru dzīves pamatā ir darbība, nebēdnība, bet labsirdība, "Vecie draugi" - no patversmes iepriekšējos gados adoptētajiem suņiem, "Grācijas" - grācijām, "Laimīgie stāsti" - suņiem, kuru liktenis līdz nonākšanai pašreizējās mājās ir bijis ļoti skaudrs un traģisks, "Miss un Misters 2008". Video no pasākuma var apskatīt portālā "Petnet.lv".

Grupas „Tumsa” albuma prezentācija

9.oktobrī patversmē tika prezentēts grupas „Tumsa” jaunais albums „Suns”. Pasākuma idejas rosinātāja, koncertsērijas mūza, talismans un simbols ir Mārtiņa Freimaņa sunīte Pepe. Pepe tika paņemta tieši no patversmes „Dzīvnieku draugs”, kad vēl bija pavisam maza. Mārtiņš Freimanis pasākumā teica, ka Pepe viņam ir daudz ko iemācījusi. „Pepes acis nekad nemelo. Viņa patiešām ir patiess draugs un ir devusi ierosmi arī albuma idejai.” Ar šo pasākumu M.Freimanis cer pievērst to cilvēku uzmanību, kas vēlas, lai viņu mājās ienāk suns vai kaķis. „Tā ir nenovērtējama iespēja tos atrast tieši dzīvnieku patversmē, bet nevis iegādāties par lielu naudu,” saka Mārtiņš Freimanis. Savukārt, līdz pat 21. novembrim ikviens dzīvnieku mīļotājs, kurš deva mājvietu kādam no patversmes iemītniekiem, kā draudzīgu pateicību saņēma jauno albumu un ielūgumu uz kādu no “Tumsas” rudens koncertiem. Pasākuma foto.

Informatīvās kampaņas un akcijas

“Labās olas godalgas” kampaņa

Nodibinājums “Dzīvnieku drauga fonds” sadarbībā ar organizāciju “Compassion in World Farming” 2008.gada janvārī uzsāka kampaņu “Kļūsti par labās olas godalgas ieguvēju” ar mērķi pievērst pārtikas lielveikalu un sabiedrisko ēdināšanas uzņēmumu uzmanību olām, kuras tie pārdod vai izmanto ēdienu pagatavošanai.

Fonds izsūtīja vēstules vairākiem pārtikas veikaliem un restorāniem Latvijā (“RIMI”, “Stockmann”, “Mego”, „mc2”, “Maxima”, “Elvi”, “Supernetto”, “Nelda”, “Latvijas ekoprodukti”, “Sky”, „Debesmanna”, „Lido”, „Vincents”, „Mazais Ansis”, „Vērdiņš”, „Raganas ķēķis”, „Melnais kaķis”, „Cili Pica”, „ILPatio”, „Pica Lulū”, “Ekovirtuve” u.c.) ar ielūgumu piedalīties godalgas iegūšanā. “Labās olas godalgu” iegūst vadošās un atzītās pārtikas kompānijas Eiropas Savienībā, kuras ir uzsākušas vai plāno uzsākt olu pārdošanu vai izmantošanu no brīvībā turētām vistām. Ja kompānija plāno līdz 2012. gadam olas pārdošanai iegūt tikai no brīvībā vai kūtī (bez sprostiem) turētām vistām, tad tā var kļūt par šīs godalgas ieguvēju.

16.aprīlī Briselē notika „Labās olas godalgu” pasniegšanas ceremonija, kurā kopā ar tādām plaši pazīstamām kompānijām kā „Mcdonald’s”, „Unilever” („Helmann’s”, „Calve”, „Amora” produkti), „Sainsbury’s” un piedalījās arī pārstāvji no Latvijas – restorāna „Vincents”, SIA „Ekovirtuve” un „Ekoprodukti” un „Dzīvnieku drauga fonda”. Pateicoties šīm pārtikas kompānijām, kas pretendē uz godalgu, vairāk nekā piecpadsmit miljoni vistu tiks atbrīvotas no sprostiem. Godalgu un pateicību ieguvēju vidū bija McDonald’s Europe (ES 27 dalībvalstīs), Unilever (Austrija, Beļģija, Francija, Grieķija, Īrija, Itālija, Lielbritānija, Nīderlande, Portugāle, Spānija un Vācija), Eiropas Parlaments, Ikea ēdnīca Beļģijā, Deli un restorāns „Vincents” no Latvijas u.c.

„Dzīvnieku drauga fonds” ir patiesi gandarīts, ka Latvija ar šo gadu ir iekļāvusies vienā no lielākajām lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzības akcijām - „Labās olas godalgas” nominēšanā un cer, ka ar katru gadu Latvijā pieaugs to kompāniju skaits, kas izvēlēsies neizmantot produkcijas ražošanā vai piedāvājumā pircējiem sprostos turētu vistu olas. „Dzīvnieku drauga fonds” atgādina, ka ikviens, iepērkoties veikalos, var palīdzēt pārtraukt sprostos turēto vistu ciešanas. Uz olām, kas ir nopērkamas veikalos, ir jābūt zīmogveida kodam, kas norāda olu ražošanas metodi (kādos apstākļos vistas ir turētas): „0” – bioloģiskās lauksaimniecības vistu olas, „1” – brīvi turētu vistu olas, „2”- kūtī uz pakaišiem turētu vistu olas, „3”- sprostos turētu vistu olas.

Aprīlī tika sagatavots TV sižets LNT raidījumam „Mans mīļais draugs” par dējējvistu labturību un Fonda akciju „Labās olas godalgas” iegūšanai. Sižets tika parādīts 26.aprīļa raidījumā. Informācija tika publicēta arī laikrakstā „Diena”.Kampaņas izmaksas segtas no organizācijas Compassion in World Farming mērķa ziedojuma 1217,76 latu apmērā.

Kampaņa pret rūpnieciskajām roņu medībām Kanādā

Katru gadu roņu medībās Kanādā tiek nežēlīgi nogalināti vairāk kā 300 000 šo dzīvnieku un, kā liecina statistika, 98% no nogalinātajiem roņiem ir vecumā 2 nedēļām līdz 3 mēnešiem, tādēļ Fonds, iekļaujoties starptautiskajā akcijā, 2008.gadā organizēja vērienīgu kampaņu roņu aizsardzībai.

15.februārī Fonds nosūtīja vēstules Eiroparlamenta deputātiem no Latvijas ar lūgumu atbalstīt roņu produkcijas tirdzniecības aizliegumu Eiropas Savienībā. Fonds uzskata, ka Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm kopīgiem spēkiem vēlreiz jāmēģina pieņemt lēmumu slēgt Eiropas tirgu visiem produktiem, kas iegūti no roņiem. Saskaņā ar Eiropas Padomes direktīvu Nr. 83/1129/EEC Beļģija, Nīderlande, Slovēnija un Horvātija ir ieviesušas aizliegumu jebkādai roņu ādas produktu tirdzniecībai. Mēs ceram, ka šīs valstis nebūs vienīgās cīņā, glābjot nevainīgus dzīvniekus, un ka tas ir tikai laika jautājums, kad arī pārejās Eiropas valstis atzīs, ka kādas dzīvnieku sugas mazuļu iznīcināšana, jebkurā gadījumā, ir pilnīgi nepieņemama pasaulē, kuras vērtības ir līdzcietība un iejūtība. Ja Eiropas Savienība, būdama viena no lielākajām roņu produktu tirdzniecības vietām, slēgs durvis šim biznesam, nežēlīgā roņu mazuļu nogalināšana tiks izbeigta.

Fonds nosūtīja vēstuli Latvijas Republikas 9.Saeimas deputātiem ar lūgumu izmantot likumdošanas iniciatīvas tiesības un izteikt rosinājumu likumprojektam "Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā", lai noteiktu vispārēju aizliegumu roņu ādas produktu tirdzniecībai Latvijā. Tika saņemta atbilde, ka šo iniciatīvu varētu izskatīt tad, kad Saeimā būs atvērts Dzīvnieku aizsardzības likums.

Februārī tika uzsākta parakstu vākšana vēstulei Kanādas premjerministram S.Harperam ar lūgumu rosināt Kanādas valdību aizliegt cietsirdīgās roņu medības rūpnieciskiem mērķiem. Parakstu vākšana turpinājās līdz protesta akcijai 15.martā.

15. martā Fonds piketā pie Kanādas vēstniecības pulcināja domubiedrus un dzīvnieku aizstāvjus, lai paustu viedokli, ka nevar būt pieņemamas Kanādas valdības atbalstītās roņu medības, kas tieši šajā laikā uzsākas Kanādā. Šajā dienā visā Eiropā notika dzīvnieku aizstāvju organizētas akcijas. Piketā piedalījās aptuveni 60 dalībnieku, tajā skaitā arī pārstāvji no citām dzīvnieku un vides aizsardzības organizācijām "DzīvniekuSOS", "Zaļās alternatīvas", "LKF Dzīvnieku aizsardzības grupas", "Zemes draugiem". Akcijas laikā tika savākti vairāk kā 600 parakstu vēstulei Kanādas premjerministram S.Harperam, lai lūgtu viņu rosināt aizliegt cietsirdīgo dzīvnieku nogalināšanas veidu. Piketa roņu aizsardzībai bildes.

Kampaņas izmaksas - 584,90 lati.

“Kaili, nevis lāčādās!” – kampaņa Kanādas melno lāču aizsardzībai

15.jūlijā Fonds kopā ar citām Latvijas dzīvnieku aizsardzības organizācijām un pārstāvjiem no Lielbritānijas dzīvnieku aizsardzības organizācijas “People for Ethical Treatment of Animals” (PETA – „Cilvēki par ētisku attieksmi pret dzīvniekiem”) piketā pie Lielbritānijas vēstniecības Rīgā, Alunāna ielā 5 atkārtoti aicināja Viņas Karalisko Augstību Karalieni Elizabeti II, Princi Čārlzu un Lielbritānijas Aizsardzības ministriju pārtraukt Kanādas melno lāču nogalināšanu Karalienes Goda sardzes dekoratīvo cepuru izgatavošanai.

Tērpjoties neīstās lāčādas cepurēs un turot rokās plakātus ar uzrakstiem “Kaili, nevis lāčādās”, "Mēs ticam Tev, karaliene!", "Izglāb manu ādu!", aptuveni 30 piketa dalībnieku izteica protestu pret šo dzīvnieku nežēlīgo izmantošanu. Kaut arī šai tradīcijai ir sena vēsture, dzīvnieku aizsargi uzskata, ka tradīcija nav attaisnojums cietsirdībai un jāatklāj skarbā patiesība par Karalienes Goda sardzes cepurēm.

Lai izgatavotu vienu cepuri, ir nepieciešama viena Kanādas melnā lāča āda. Daudzi lāči tiek šauti vairākas reizes, līdz tie iet bojā. Daži, kuri pamanās pēc pāris šāvieniem aizbēgt, parasti noasiņo līdz nāvei. Ja tiek nogalināta lāču māte, mazie lācēni nomirst bada nāvē. Dzīvnieku aizsargi šajā kampaņā ir guvuši nelokāmu atbalstu gan no atsevišķiem Lielbritānijas Parlamenta locekļiem, gan no tādām personībām kā Pink, Sera Rodžera Mūra, Moriseja, Džeimsa Kromvela, Tvigija. Pamelas Andersones un citiem, kuri tāpat pieprasa lāčādas izmantošanas aizliegumu Goda sardzes cepurēm.

Tā kā Lielbritānijas vēstniecības pārstāvji neatrada iespēju pieņemt no piketa dalībniekiem iepriekš sagatavotās vēstules karalienei Elizabetei II, princim Čārlzam, Lielbritānijas aizsardzības ministram ar lūgumu pārtraukt šo cietsirdīgo tradīciju Lielbritānijā, vēstules tika nosūtītas pa pastu.

Jāatzīmē, ka Fonds saņēma atbildes vēstules no prinča Čārlza un Lielbritānijas aizsardzības ministra. Vēstulēs ir norādīts, ka Lielbritānijas aizsardzības ministrija seko līdzi tam, lai atrastu alternatīvas lāču ādu izmantošanai Goda sardzes cepurēm. Kopš 2003.gada Karaliskās Zirgu artilērijas formas cepurēm izmanto sintētisko materiālu (roņu ādas imitāciju). Sintētiskās cepures uniformās tiks ieviestas arī Karaliskajam Strēlnieku pulkam šī gada nogalē. Fonds ir gandarīts par sasniegto.

"Cik upuru ir tavā apģērbu kolekcijā?" – akcija kažokādu dzīvnieku aizsardzībai

Fonds sadarbībā ar fotogrāfu Sergeju Kondrašinu, iestājoties ziemas sezonai, tradicionāli organizēja akciju kažokādu dzīvnieku aizsardzībai, simboliski jautājot ikvienam: "Cik upuru ir tavā apģērbu kolekcijā?", tādējādi atkal liekot padomāt par apģērbu izvēli, saudzējot, saglabājot dzīvnieku dzīvības. Akcijas laikā - novembrī, decembrī, janvārī - plakāts ar S.Kondrašina akcija dāvināto fotogrāfiju un akcijas jautājumu tika izvietots Ulmaņa gatves un Vienības gatves krustojumā.

Fonds aicināja akcijai pievienoties arī apģērbu tirdzniecības firmas/veikalus, kuri pircējiem nepiedāvā kažokādu izstrādājumus. Uz aicinājumu atsaucās apģērbu veikalu tīkls "Jack and Jones", kas piekrita izvietot firmas veikalos Latvijā Fonda akcijas plakātus un informatīvos materiālus.

Novembrī „Dzīvnieku drauga fonds” oficiāli tika uzņemts starptautiskā dzīvnieku aizsardzības organizācijā – „Brīvi no kažokādām” („Free from Fur”), kuras mērķis ir kažokādu dzīvnieku aizsardzība.

6.decembrī Fonds organizēja piketu iepretim kažokādu apģērbu veikalam "Punto" Rīgā, Kr.Barona ielā 28. Akcijas mērķis - uzrunāt cilvēkus neiegādāties kažokādu izstrādājumus. Piketā piedalīties bija pieteikti 30 cilvēki. Piketa dalībnieki uzrunāja garāmgājējus ar jautājumu: "Cik upuru ir tavā apģērbu kolekcijā?", cerot, ka liks kaut uz mirkli padomāt par to, ka vienam kažokam tiek nogalināti desmitiem un pat simtiem dzīvnieku. Mēs uzskatām, ka šī diena bija uzvara, jo, pateicoties akcijai, veikals "PUNTO" saviem klientiem durvis neatvēra kaut arī darba laiks ziemas sezonā šim veikalam ir gan sestdienās, gan svētdienās!

6.decembrī Fonda pārstāve Solvita Vība bija Latvijas radio rīta programmas „Sestdienas rīts kopā ar Artu un Ansi” dalībniece, lai tiešajā ēterā diskutētu par kažokzvēru dzīvnieku aizsardzību, par apģērbu valkāšanas ētiku un cilvēka un dzīvnieku pasaules attiecībām. Informācija par 6.decembra piketu bija Latvijas televīzijas ziņu raidījumā „Panorāma”, LNT ziņu raidījumā, TV5 un Pirmajā Baltijas kanālā, kā arī „Dienas Biznesa” pielikumā „Numurs”. 6.decembra LNT raidījumā „Mans mīļais draugs” tika parādīts akcijas sižets kažokzvēru aizsardzībai.

9.decembrī Latvijas radio programmā Doma laukums bija intervija ar akcijas „Cik upuru ir Tavā apģērbu kolekcijā?” organizētājiem – māksliniekiem Sergeju un Bogdanu Kondrašiniem un Fonda pārstāvi Solvitu Vību.

Kampaņas izmaksas 1246,08 segtas no privātpersonas mērķa ziedojuma.

Kampaņa „Nav jēgas vairs dzīvot!”

"Dzīvnieku drauga fonds", "DzīvniekuSOS" un reklāmas aģentūra King&Banzai organizēja kampaņu pret cietsirdību, izvietojot reklāmu Rīgas, Daugavpils, Liepājas, Jūrmalas pilsētu publiskajā telpā un TV3 kanālā.

Reklāmas kampaņas ideja – aicināt sabiedrību ziedot dzīvnieku aizsardzības organizācijām, kuras praktiski nodarbojas ar bezpajumtes un bezsaimnieku dzīvnieku glābšanu un aprūpi.

Akcijas organizēšanas izmaksas, reklāmas izvietošanai publiskajā vidē – 472 lati, uz labdarības tālruni oktobrī, novembrī, decembrī saņemti 5397 zvani.

Akciju jāvērtē kā izdevušos, jo akcijas laikā uz labdarības tālruni saņemts liels zvanu skaits salīdzinoši ar citām šāda veida akcijām iepriekšējos gados.

Veģetāriešu dienas

21. aprīlī un 12.oktobrī "Dzīvnieku drauga" patversmes telpās norisinājās pasākumi "Veģetāriešu dienas". Uz pasākumiem tika aicināti pārstāvji no masu medijiem, jaunieši no vides aizsardzības organizācijām, kā arī citi interesenti.

Pasākumu laikā klausītāji tika iepazīstināti ar prezentācijām. Fonda pārstāve Daiga Rozenšteine sniedza prezentāciju „Intensīvā lauksaimniecība un tās ietekme uz lauksaimniecības dzīvniekiem”. Prezentāciju sniedza žurnāliste Inta Grīnberga, kas stāstīja par intensīvās lauksaimniecības graujošo ietekmei uz ekoloģiju un apkārtējo vidi. Trešo prezentāciju sniedza pārstāve no veikala "Biotēka” Eva Intenberga, kas stāstīja par veikalā pieejamo veselīgo veģetāro uzturu un par to, kā pareizi sabalansēt visas uzturvielas, lai saglabātu labu veselību, nelietojot uzturā gaļu. Klausītājiem bija iespēja saņemt dažādus informatīvos materiālus par intensīvo lauksaimniecību.

Īpašu interesi izraisīja Fonda nesen sagatavotie t.s. "olu atpazīšanas" bukletiņi pircējiem, kuros ir parādīts, kā, iepērkoties veikalā, viegli atpazīt olas (apskatot kodus uz olām - pirmais koda cipars norāda apstākļus kādos vistas ir turētas - 1 - brīvībā turētas, 2 - kūtī uz pakaišiem turētas un 3 - sprostos turētas vistas). Bija pieejama informācija par labām veģetārām receptēm un bukleti par veģetārismu. Noslēgumā visi tika aicināti uz degustāciju, kurā galvenokārt tika piedāvāti dažādi sojas izcelsmes produkti (jogurti, saldie krēmi, piens, tofu siers, karbonāde), kā arī restorāna "RAMA" pagatavotā medus torte (tās pagatavošanā netiek izmatotas olas). Jāpiemin, ka daļa no klausītājiem pēc pasākumiem nolēma "pielikt punktu" gaļas ēšanai un pievērsties veģetārajam uzturam, lai gan pasākumu organizētāju mērķis nebija pārliecināt kādu kļūt par veģetārieti, bet gan dot informāciju par to, kā gaļa, olas un piens nonāk līdz mūsu galdiem.

Pasākumu izmaksas 295 lati.

„Pūkainās dienas”

Sadarbībā ar „Dinozoo” 22. un 23.martā Lieldienu svētku dzīvnieku izstādes „Pūkainās dienas” laikā notika labdarības akcija „Ziedot mīlulim patversmē”. Patversmei bija iekārtots speciāls stends, kur informāciju par iespējām palīdzēt patversmē nonākušajiem dzīvniekiem sniedza patversmes darbinieki un brīvprātīgie. „Dinozoo” visiem, kas noziedoja patversmei vismaz trīs latus, dāvināja „Dinozoo” iepirkšanās zelta karti.

Labdarības akcijas laikā tika savākti ziedojumi 380 latu apmērā un 80 kg suņu un kaķu barības. Liels paldies visiem ziedotājiem un firmai „Marss Latvija”.

Labdarības pasākumi

4.novembrī Fonda pārstāve J.Sundejeva piedalījās labdarības pasākumā Starptautiskajā skolā Jūrmalā - skolēni labdarības tirdziņā piedāvāja nopirkt savus zīmējumus par dzīvnieku tēmu.

Pasākumā tika savākti 243 lati, kas tika ziedoti dzīvnieku kopšanai un ārstēšanai.

23.novembrī Fonda pārstāve S.Vība piedalījās Latvijas Sporta suņu federācijas rīkotajā pasākumā – dienesta suņu sacensībās. Sacensību dalības maksa tika ziedota patversmē esošo dzīvnieku aprūpei un barībai. Tika saziedoti 280 lati.

Kā noradīts iepriekš, Fonda un patversmes rīkotās akcijas radīja rezonansi publiskajā telpā un masu medijos. Fondam visa gada garumā bija laba sadarbības ar laikrakstu „Diena” un „Vesti Segodnja”.

13.decembrī LNT raidījumā „Mans mīļais draugs” Fonda pārstāve Andra Zīverte stāstīja par Ziemassvētku dāvanām mājas mīluļiem. 14.decembrī Latvijas radio raidījumā „Svētdienas vitamīns” Fonda pārstāve S.Vība dalījās pieredzē par alerģijas uz dzīvniekiem izraisītājām problēmām un iespējām tās pārvarēt. 15.decembrī Pirmais Baltijas kanāls sniedza informāciju par patversmi un dzīvniekiem nepieciešamo palīdzību. Pēc raidījuma atradās saimnieki sunītim, kurš ārstējās „Dzīvnieku veselības centrā.” 30.decembrī Fonda pārstāve Jevgēnija Sundejeva sniedza interviju radio Baltcom un 31.decembrī - radio FM.

„Patversmes stāstiņi”

Jau trešo gadu Kolliju portāls sadarbībā ar dzīvnieku patversmi “Dzīvnieku draugs” uzņem internetā demonstrējamu ikmēneša seriālu “Patversmes stāsti”, kuros tiek stāstīts par patversmē esošajiem dzīvniekiem. 2008.gadā sagatavotas 10 „Patversmes stāstiņu” sērijas. Sākot ar 2008.gada oktobri seriālu “Patversmes stāsti” var noskatīties arī mobilajos tālruņos.

Tika sagatavoti četri sižeti raidījumam „Šāvējgurķi”.

Patversmes viesi

Visa gada laikā patversmi ir apciemojuši daudz skolēnu un jauniešu - Starptautiskā skola Jūrmalā, „Patnis”, 71 vidusskola, „Rīdze”, „Valodiņa”, Iļģuciema ģimnāzija, Klasiskā ģimnāzija, Saldus pilsētas pamatskola, Purvciema ģimnāzija u.c.

20.augustā patversmē viesojās aprūpes centra "Aicinājums Tev" (Siguldā) iemītnieki. Šajā centrā dzīvo cilvēki ar īpašām vajadzībām un viņiem šis apmeklējums bija īpašs notikums un patiesi priecīga diena viņu dzīvē. Patversmes darbinieki un brīvprātīgie sākumā pastāstīja par patversmes iemītniekiem, par to kādas aktivitātes tiek organizētas dzīvnieku aizsardzībai, bet pēc tam visi varēja apskatīt patversmes suņus un kaķus.

Oktobrī patversmē viesojās Latvijas Dabas muzeja darbinieki un jaunie dabas draugi, kas darbojas muzeja Paleontologu, Ģeologu un Zoologu pulciņos, kas oktobrī uzsāka akciju „Ar atbildību par mīluli”. Tika organizētās divas lekcijas par dzīvnieku aizsardzības jautājumiem un patversmes ikdienu un visu oktobra mēnesi draugi no muzeja brīvajā laikā ieradās patversmē, lai kā brīvprātīgie palīdzētu vest pastaigās patversmē dzīvojošos suņus.

Fonds Ziemassvētkos sveica visus sadarbības partnerus, brīvprātīgos, bet jo īpaši tās skolas skolēnus, kuri 2008.gadā apciemoja Fondu un patversmi. Grāmatas par dzīvniekiem 106,84 latu apmērā tika nosūtītas Starptautiskajai skolai Jūrmalā, „Patnim”, „71 vidusskolai, „Rīdzei”, „Valodiņai”, Iļģuciema ģimnāzijai, Klasiskajai ģimnāzijai, Saldus pilsētas pamatskolai, Purvciema ģimnāzijai.

Brīvprātīgo darbs

Brīvprātīgie palīgi 2008.gadā dzīvnieku aizsardzībā un patversmes dzīvnieku aprūpē ir nostrādājuši 232 astoņu stundu darba dienas.

Augustā noslēdzās „Dzīvnieku drauga fonda” projekts Eiropas Savienības neformālās izglītības programmas „Jaunatne darbībā” apakšprogrammas „Eiropas brīvprātīgo darbs” ietvaros - brīvprātīgā no Vācijas Ulrika Vernere pabeidza savu 6 mēnešus darbu patversmē. Sadarbība ar Ulriku aizsakās jau 2007.gadā, kad viņa vairākas reizes apmeklēja patversmi un palīdzēja iekārtot jaunās mājās Vācijā patversmes iemītnieku, sunīti uz trim kājiņām Lakiju. Papildus ikdienas darbam dzīvnieku kopšanā Ulrika īstenoja daudzas vērtīgas idejas – organizēja seminārus patversmes brīvprātīgajiem par suņu apmācību, sagatavoja bukletu „Suņu apmācības ābece”, noziedoja patversmei jaunu būri žurkām. Mums ir liels prieks par viņas izgatavoto dāvanu kādai pilsētas kaķu kolonijai – „Kaķu kafejnīca” (koka namiņš ielas kaķu barošanai). Kaķu kafejnīca tiks uzstādīta kādā Rīgas teritorijā, lai kaķu barošanas process sagādātu prieku ne tikai pašiem kaķiem, bet arī teritorijas apsaimniekotājiem. Ulrika bija un ir patiess dzīvnieku draugs!

Starptautiskā sadarbība

Fonds turpināja dalību starptautiskajās dzīvnieku aizsardzības organizācijās World Society for the Protection of Animals (WSPA), The Royal Society for the Prevention of Cruelty to Animals (RSCPA), Eurogroup for Animals, Free from Fur (FFF), kā arī sadarbojās ar organizācijām People for Ethical Treatment of Animals (PETA), Compassion in World Farming (CIWF), piedaloties šo organizāciju informatīvajās kampaņās un lobēšanas akcijās.

Informatīvie materiāli

Fonda brīvprātīgie februārī sagatavoja informatīvo faktu lapu par industriālajām roņu medībām Kanādā ar mērķi informēt sabiedrību par cietsirdīgo Kanādas valdības atbalstīto nozari.

Martā tika sagatavoti informatīvie materiāli „Labās olas godalgas” akcijai par veikalos nopērkamo olu ražošanas metodēm.

Aprīlī sagatavoja informatīvu bukletu „Nagu amputācija kaķim: manikīrs vai izkropļošana?”, kuru izplatīs veterinārajās klīnikās lai informētu sabiedrību par to, ka šādu operāciju veikšana ir Latvijā aizliegta un ir cietsirdības izpausme attiecībā pret dzīvniekiem.

Augustā tika sagatavota "Suņu apmācības ĀBECE" - pamatnoteikumi suņu apmācībā.

Novembrī tika sagatavoti informatīvie materiāli kažokādu dzīvnieku aizsardzībai.

Laimīgie stāsti

Olafa stāsts ir ar ļoti laimīgām beigām

Patversmē suns nokļuva pagājušā gada augustā. Kāda ģimene, braucot ar auto, pamanīja ceļa malā lielu, skaistu rīzenšnauceru, kurš bija cietis negadījumā. Olafam (tā mēs viņu nosaucām patversmē) par laimi nebija nekādu nopietnu traumu. Tā kā suns bija ļoti kopts, cerējām, ka saimnieks teju, teju atbrauks viņam pakaļ. Bet tā nenotika... Visos masu medijos par viņu bija rakstīts un stāstīts, bet rezultātu nebija. Olafs patversmē nodzīvoja pusgadu, līdz kādu dienu atradās viņa īstā saimniece, kura nebija zinājusi par patversmi. Olafa saimnieci vasarā bija piemeklējušas daudz un dažādas likstas, tai skaitā, Olafs bija nozagts, bet laikam bija aizbēdzis no saviem sagūstītājiem. Kur atrodas suns, Olafa saimniecei pateica viņas kaimiņš, kurš bija Olafu, kas īstā vārdā ir Ričs, ieraudzījis patversmes mājas lapā internetā. Laimīgā atkalredzēšanās nav aprakstāma, gan darbinieki, gan Riča saimniece bija ar prieka asarām. Ričs arī „smējās un raudāja”. Tas ir brīnums, ka Ričs sagaidīja īsto saimnieci pēc pusgada dzīves patversmē!

Tedis divas nedēļas bija klīdis pie kādas daudzdzīvokļu mājas Marsa gatvē. Suņuks bija vientuļš, bēdīgs un nevienam nevajadzīgs. Par viņa esamību paziņoja tikai kāda kundzīte, kura Tedi baroja un gaidīja, kad patversmē atbrīvosies vietiņa. 9.maijā Tedis nonāca patversmē. Tas bija mazs, melns un draudzīgs suņu senjoriņš. Diemžēl Tedim atklājās veselības problēmas. Suņuks pārcieta divas operācijas. Kamēr viņš klīnikā atkopās, atradās cilvēciņš, kas vēlējās Tedi adoptēt, zinot, ka turpmāk viņam būs jāseko līdzi veselībai un pareizai ēdināšanai. Pēc mēneša Tedis devās pie savas jaunās saimnieces uz Rēzekni. Esam sazinājušies ar suņuka tagadējo saimniecīti un viņa ir priecīga par savu lolojumu. Tedis mājās uzvedas brīnišķīgi, iejuties labi un visvairāk viņam patīk braukt mašīnā.

Mazais Jukijs, burvīgais, baltais kamoliņš 1.jūnijā tika atrasts Biķernieku mežā. Domājām, ka noteikti kādam mežā pazudis, bet saimnieki divu nedēļu garumā tā arī neatsaucās. Uz Jukiju jau bija sastājusies gara rinda iespējamo adoptētāju, visiem patika šis mazais šunelis. Pēc divām nedēļām mēs izvēlējāmies, kam Jukiju ļausim adoptēt, jo piemeklējām labāko variantu suņa raksturam un uzvedībai. Suņuks tagad dzīvo ģimenē ar bērniem, kur var rotaļāties privātmājas teritorijā. Šai ģimenei ir daudz laika pievērst uzmanības suņukam, viņai veselībai un pareizai barošanai. Ģimenīte arī ir ieplānojusi Jukiju regulāri vest pie suņu friziera.

Danko savos 7 dzīves mēnešos bija jau piedzīvojis daudz. Pusaugu kaķēns bija piemests kādas mājas pagrabā, kur viņš slēpās no citiem kaķiem, jo tie viņu nepieņēma savā bariņā. Lai Danko neciestu no saviem sugas brāļiem, runčuku 29.aprīlī nogādāja patversmē. Drīz vien Danko tika adoptēts ģimenē, kur dzīvoja vēl viens kaķītis, bet Danko laikam uz ielas bija samācījies kauties un huligāns bija jāved atpakaļ uz patversmi...Tā pagāja vēl gandrīz mēnesis, kamēr Danko tika pie īstām mājām, kur viņš ir vienīgais no četrkājainiem draugiem ģimenē.

Rovena uz patversmi tika atvesta martā. Viņa līdz tam ar savu meitiņu dzīvoja alkoholiķu ģimenē, bet par komunālo pakalpojumu nemaksāšanu šo ģimeni kopā ar dzīvniekiem izlika no dzīvokļa. Rovenas meita ļoti ātri atrada mājas, bet Rovenu kaut kā neviens neievēroja, lai gan viņa vienmēr panācās pretī, savu kuplo asti sasliedama. Kaķenīte tomēr satika savu nākamo saimnieci 26.jūnijā. Tagad Rovena dzīvo labā ģimenē Rīgā, kur viņai nekas netrūkst.

Kaķenīte Emma 4 gadus bija nodzīvojusi ģimenē, bet tad saimniekiem piedzima bērns un viņam atklājās alerģija uz kaķa apmatojumu. Kaķenīte diemžēl bija jāved prom. Patversmē kaķenīte dzīvoja jau no marta mēneša Viņa uzvedās ļoti klusi un mierīgi, un pacietīgi gaidīja savus jaunos saimniekus. Pienāca jūnijs un Emma iepatikās kādai jaunai dāmai, kura kaķenītei nodrošina mājas skaistā vietā Upesciemā. Nu Emma var brīvi izstaipīt kājiņas un lūkoties uz putniņiem no privātmājas mauriņa.

Gizmo jau agrā pavasarī bija nokļuvis patversmē. Drīz vien viņš tika adoptēts no patversmes, bet pēc dažiem mēnešiem suns tika atvests atkal atpakaļ. Cilvēki netika ar viņu galā, jo tiem nebija laika sunim... Milzīgais kucēns ar tik ļoti jauku raksturu patika daudziem, bet ne katrs varēja atļauties uzturēt tik lielu suni. Apmēram pēc nedēļas Gizmo jau atrada jaunas mājas Ogres rajonā, kur jau puiku gaidīja šarpeja pusaudzīte. Esam ļoti priecīgi, ka beidzot Gizmo tika labās mājās ar pagalmu un rotaļu biedriem – tas viņam ir vispiemērotākais, jo Gizmo kā jau kucēnam gribas no sirds izskrieties un darīt palaidnības.

Dora un Bonifācijs

Dora aprīļa vidū bija atrasta piesieta tramvaja galapunktā piesieta un nevienam nevajadzīga. Kāda meitene tomēr nevarēja viņai paiet vienaldzīgi garām. Savukārt Bonifāciju bērni no Āgenskalna bija aizvilinājuši prom no bezpajumtniekiem un atveda uz patversmi. Pa šiem mēnešiem patversmē uz Bonifāciju kāds vēl no apmeklētājiem paskatījās, bet Doriņu neviens negribēja ievērot, kaut gan viņa vienmēr pie būra durtiņām katru apmeklētājus sagaidīja uz divām ķepām. Skaistā 21.augusta rītā abiem šiem suņiem uzsmaidīja laimīte. Viņus abus kopā adoptēja ļoti jauks un solīds pāris. Tagad Bonifācija un Doras mājas ir laukos Ogres rajonā.

Runci Marķīzu 15.augustā patversmē nodeva saimniece, jo kādam no ģimenes bija alerģija uz dzīvniekiem. Runčuks aiziešanu no mājām ļoti pārdzīvoja. Atteicās no ēdiena, bet uzvedās ļoti mierīgi. Taču Marķīzam paveicās jau pēc 4 dienām, un tā kā viņš jau bija kastrēts, tad varēja uzreiz jau arī doties prom. Kādam pārim tikko bija zaudēts 15 gadīgs runčuks tieši tādā pašā krāsā. Aizgājušā draudziņa vietā viņi adoptēja Marķīzu. Runcis svešos cilvēkus labi pieņēma. Jau nākamā dienā pēc adopcijas zinājām, ka Marķīzs jaunās mājas labi pieņēma un stress mazinājās.

Abas žurku meitenes Mise un Bulciņa katra savā laikā bija atrastas atkritumu tvertnēs. Tā kā zooveikali žurciņas negribēja uzņemt, tad cilvēki pēc palīdzības griezās patversmē. Mise un Bulciņa ļoti sadraudzējās un dzīvoja lielā skaistā būrī. Abas labprāt meklēja kontaktu ar cilvēkiem un abas bija ļoti zinātkāras. Žurku meitenes patversmē bija salīdzinoši ilgi, bet te kādu dienu tomēr atradās īsts žurku draugs. No sākuma puisis žurciņas adoptēja uz pārbaudes laiku, jo bija iespēja, ka jau mājās esošās nepieņems Misi un Bulciņu. Viss beidzās ļoti labi - jaunpienācējas tika uzņemtas kuplajā saimē. Vēl varam piebilst, ka tādu būri, kādā pašreiz dzīvo Mise un Bulciņa, mēs nebijām redzējuši – liels būris pa visu sienu ar iebūvētām kāpnītēm, striķīšiem un citām žurku dzīvei noderīgām lietām.

Stafa patversmē nonāca 8.maijā - viņu atveda kāds jauns puisis, sakot, ka Stafa esot drauga pamests suns... Stafiņa bija stressā un no visa baidījās, sākumā pat bija nedaudz agresīva, neuzticējās cilvēkiem. Taču pa lēnām Stafa pierada. 16.novembrī stundu pirms patversmes slēgšanas patversmē ieradās jauns pāris, kas ilgi vēroja visus patversmes suņus. Sirdī viņiem iekrita tieši Stafa un varēja redzēt, ka arī Stafa uzreiz pieņēma jaunos saimniekus. Pašreiz Stafa ir īsta rīdziniece un ir laimīga ar jaunajiem saimniekiem.

Jauko sunīti Pamelu patversmē nācās nodot pašai īpašniecei - viņa ar asarām acīs stāstīja, ka bērnam ir alerģija un ka bija grūti izšķirties par šādu soli - atteikties no iemīlētās sunītes. Pamela ar savu mīlīgo raksturu ātri iekaroja visu darbinieku sirdis. Patversmē jaukā meitenīte pavadīja pavisam maz, tikai 2 nedēļas, kad pēc viņas atbrauca no Madonas rajona. Mums ir liels jo liels prieks, ka sunīte mājas atrada pie ļoti labiem cilvēkiem. Pamela tagad ir mūsu bijušās kaukāziešu suņu meitenes Kubas, („Miss’2008”) vistuvākā kaimiņiene. Ļoti ceram, ka suņu meitenes būs nešķiramas draudzenes.

Mazais, ņiprais suņu vīriņš Čedviks bija atrasts pie Rīgas 64.vidusskolas Purvciemā. Suņuks tika nogādāts mūsu patversmē pēc dažām dienām, jo atradēji cerēja suņuku saimniekus atrast pašu spēkiem. Mēs jau arī vienmēr ceram, ka tūlīt, tūlīt ieradīsies īstie saimnieki, bet tā notiek reti. Pēc 2 nedēļām Čedvikam sākām meklēt jaunus saimniekus. Cilvēki bieži vēlas adoptēt maza auguma sunīšus, bet tā kā šim šunelim bija vismaz 7 gadi, tad jaunus īpašniekus atrast tam bija samērā grūti. Tika ievietota ziņa avīzē „Diena” un tad atsauksme bija lielāka. Mums par neizsakāmu prieku ar „Dienas” un Teklas Šaiteres palīdzību, Čedviks atgriezās īstajās mājās! No pazušanas un atkal redzēšanās brīža bija pagājis gandrīz mēnesis.

Džeta patversmē nonāca 23.maijā. Sunīte bija pieklīdusi pie kāda no Rīgas namiem. Patversmē Džeta uzreiz iejutās, uzvedās tā, it kā te būtu jau dzīvojusi no mazotnes. Sunīte ar visiem bija draudzīga, ļoti draiskulīga un enerģijas pilna. Sapratām, ka viņu jaunās mājās iekārtot būs diezgan grūti viņas lielās aktivitātes dēļ. Kad Džeta patversmē jau bija pavadījusi pusgadu, patversmē suņuku adoptēt ieradās kāda ģimene no Rīgas. Viņiem acīs iekrita dzīvespriecīgā Džeta. Kad topošajiem saimniekiem tika stāstīts par viņas neizsīkstošo enerģiju, viņi nenobijās, bet nolēma draiskuli vest uz suņu skoliņu un mācīt „labām manierēm”. Mums ir prieks par suņu saimniekiem, kuri ir gatavi pavadīt daudz laika kopā ar savu mīluli, to skolojot, rotaļājoties un vedot garās pastaigās.

Bugijs bija patversmes „veterāns”. Viņš šeit - patversmes kolonijas mājiņā - nodzīvoja gandrīz 5 gadus, kur viņam bija iespēja iziet ārā un medīt peles un putnus. Tagad Bugijs dzīvo privātā mājā un „iepriecina” saimnieci ar noķertām pelēm, kā arī ar savu draudzīgo raksturu.

Laska bija pamesta patversmes šķūnī gadu atpakaļ, kad bija vēl 3 mēnešu veca mazulīte. Viņa bija pavisam mežonīga. Pēc pusgada viņa jau ļāva sevi paglaudīt, un pat pieprasīja, lai glauda tikai un vienīgi viņu, kaut gan klēpī sēdēt viņai vēl bija bail. Novembra vidū ar savu skaļo murrāšanu un glaudīšanos Laska iekaroja kādas sievietes sirdi. Tagad Laska dzīvo kopā ar saimnieci un pamazām sāka pierast pie jaunajām mājām.

Muris (Stasiks). Runcītis nokļuvis patversmē 3 gadus atpakaļ ar bļodas kaula lūzumu. Sākumā Murītis bija ļoti bailīgs un gulēja būrī, saritinājies kamolā gandrīz 3 mēnešus, kamēr saauga bļodas kauls un viņš sāka patstāvīgi staigāt. Ārstēšanās laikā Muris pierada pie cilvēkiem un izrādījās, ka viņš ir ļoti mīļš un draudzīgs runcītis. Tagad Muris jau ir iedzīvojās jaunajā ģimenē, kas ilgi bija gatavojusies dzīvnieka uzņemšanai un izvēlējās tieši viņu.

Samsons - 4 gadu vecs kastrēts runcis, kuru saimnieki atveda uz klīniku iemidzināt, jo ģimenē piedzima mazs bērns... Bet runcītis bija tik skaists un tik mīlīgs, ka ārsti nevarēja izdarīt pieprasīto, un runcītis nokļuva patversmē. Viņš nodzīvoja patversmē nepilnas 3 nedēļas, kad atbrauca sieviete no Gulbenes, kas bija noskatījusi Samsonu mājas lapas bildē un gribēja adoptēt tieši viņu. Nesen saņēmām ziņu no jaunās saimnieces, ka Samsoniņš ir iedzīvojies jaunajā mājā ļoti ātri un visi priecājas par jauno ģimenes locekli.

Gošas saimniece aizgāja citā pasaulē un 14 gadus vecais runcītis nonāca patversmē. Cerību uz adopciju bija ļoti maz. Bet Gošam bija tik brīnišķīgs raksturs, ka viņu mīlēja visi patversmes un klīnikas darbinieki. Pēc gada dzīvošanas būrī novembra svētdienā Goša aizbrauca pie jaunas saimnieces, kurai mājās jau ir vairāki kaķi. Goša sadraudzējās ar visiem un jūtās ļoti labi. Mēs ceram, ka viņam būs ļoti skaistas kaķa vecumdienas.

Pipariņu uz patversmi atnesa kāda sieviete, kura viņu pamanīja lielā atkritumu tvertnē. Sievietei pretī lūkojās mazas, sirsnīgas kucēna ačeles. Mazulis tur bija iemests starp nevajadzīgajiem atkritumiem. Patversmē kucēns izrādījās viens no saprātīgākajiem mazuļiem, kaut gan viņam apmēram tikai 1,5 mēnesītis. Pipariņš izrādījās arī viens no ēdelīgākajiem mazuļiem, laikam baidoties, ka atkal būs bads un tāpēc puncis jāpieēd cik tik lien. 27.septembrī patversmē tika rīkots pasākums iepriekšējā gada adoptētajiem suņiem un Pipariņš tajā pašā dienā devās uz jaunām mājām kopā ar savu jauno ģimeni, kur viena daļiņa no šīs ģimenes ir mūsu bijusī patversmes sunīte Blinda.

Naida vasaras sākumā bija pamesta piesieta pie patversmes vārtiem ar zīmīti. Tajā bija rakstīts kā suni sauc un kāds sunītei vecums. Pie mums Naida bija visu ļoti iemīļota. Sunīte mūs apbūra ar savām sirsnīgajām actiņām un vienmēr smaidošo sejiņu. Naida katru cilvēku sagaidīja ar prieku, bet diemžēl sirsnīgā meitene patversmē pavadīja četrus mēnešus. Nekādi nevarējām saprast, kāpēc. Kāpēc viņu neizvēlas? Nākošā dienā pēc patversmes pasākuma mūsu mīlulei uzsmaidīja laimīte! Naidai atbrauca pakaļ no Jaunolaines ļoti patīkama ģimene, kuri vēlējās, lai šī burvīgā sunīte uz mūžu būtu viņu un tikai viņu ģimenes mīlule.

Oira jūlija beigās, vēlā vakara stundā bija pamanīta starp mašīnām uz Kalnciema ielas braucamās daļas. Kādi cilvēki izkāpa no mašīnas un suņuku paņēma pie sevis mašīnā, lai suni nesabrauc. Suns uz nakti tika nogādāts klīnikā, bet no rīta uzņemta patversmē. Bija labi pamanāms, ka kucītei ir apmēram 8 gadi. Mums likās, ka Oiru noteikti meklēs saimnieki un uztrauksies, kur mīlule palikusi, bet tā nenotika. Par viņu bija raksti gan avīzēs, gan internetā. 20.septembrī patversmi apmeklēja kāda ģimene, kuriem kāds Rumbulas tirgū bija sastāstījis, ka patversmē ir taksīši. Tā nebija patiesība un cilvēki apdomāja variantu par citu suni. Ģimenes galva pamanīja bēdīgo Oiru. Pievēršot sunītei uzmanību, viņa atplauka. Visa ģimene bija vienisprātis, ka Oira būs īstā. Nav vairs vēlmes pēc cita suņa. 20.septembrī Oira tika adoptēta. Zinam, ka Oira jaunajās mājās jūtas labi un katru rītu pēc modinātāja iezvanīšanās arī ir augšā, un modina pārējos, lai var iet rīta pastaigā pa parku.

Marķīza nonāca patversmē 2007.gada augustā. Viņa bija pamesta mājas kaķenīte un gaidīja bērniņus. Tajā brīdī Marķīzai bija aptuveni 3-4 gadi. Viņa bija ļoti draudzīga gan ar cilvēkiem, gan citiem kaķiem, bet grūti izskaidrot, kādēļ neviens kaķenīti nebija līdz šim izvēlējies. Tomēr viņai paveicās, viņas brīnišķīgo raksturu novērtēja labsirdīgi cilvēki. Kaķenīte tika adoptēta 8.oktobrī un tagad laimīgi dzīvo ģimenē Aizkraukles rajonā.

Peciņas saimniece dzīvoja sociālā mājā. Savu mīlulīti viņa atveda no Prāgas 15 gadus atpakaļ, kad Peciņa vēl bija pavisam mazs kaķēns. Kopš tā laika saimniece un Peciņa bija nešķiramas un par Peciņu saimniece rūpējās vairāk, ka par sevi. Bet pienāca laiks, kad saimniece vairs nevarēja piecelties no gultas. Tad Peciņa nokļuva patversmē. Kaķenīte ilgi pārdzīvoja pārmaiņu savā dzīvē, pat pārslimoja ar kaķu gripu. Peciņa atkopās un izskatījās ļoti labi. Cerību uz Peciņas adopciju bija ļoti maz, jo cilvēki, kas nāk uz patversmi pēc dzīvniekiem, parasti grib adoptēt kaķēnu, vai kaķīti līdz gadam. Peciņas stāsts beidzās laimīgi. Brīnumu kārtā patversmei piezvanīja sieviete gados, kas gribēja adoptēt tieši mūsu Peciņu. Tagad Peciņa dzīvo kopā ar ļoti jauku saimnieci un abas "pārrunā" dienas notikumus guļot uz dīvānā...

Trīs gadus vecā kaķenīte Vanesa saimnieki atteicās no savas kaķenītes, jo pēc remonta dzīvoklī viņai vairs nebija vietas... Patversmes būrī kaķenīte ļoti stresoja un sākumā atteicās no ēšanas. Bet pēc nedēļas pamazām sāka atlabt, un izrādījās, ka Vanesa ir ļoti mīlīga un kārtīga kaķenīte. Tieši pēc nedēļas viņu ieraudzīja jauns pāris un Vanesa iekaroja viņu sirdis. Tagad trīskrāsaina skaistule laimīgi dzīvo Rīgā pie jauniem saimniekiem.

Kamilla kādā privātā jaunbūves teritorijā bija piesieta šņorē... Viņai blakus bija divi mazuļi, aptuveni 10-11 dienas veci. Kad kāda meitene ieraudzīja, ka ģimenīte atrodas karstā saulē, bez ūdens, ēdiena un bez nojumes, kur paslēpties, viņa steidzami zvanīja mums. Suņu ģimenīte tika izglābti... Mazuļi mājas atrada ātri, bet Kamilla patversmē nodzīvoja pusgadu. Oktobra sākumā beidzot arī Kamilla varēja doties mājās. Viņu izvēlējās jauks pāris no Vecāķiem. Tagad daudz cietusī sunīte var beidzot būt laimīga starp gādīgiem saimniekiem, ar viņiem iet garās pastaigās gar pludmali, skraidīt privātmājas teritorijā, cik vien sirds kāro.

Lūkasiņš septembra vidū bija pieklīdis pie kādas mājas netālu no patversmes. Jaukais kucēns ar balto pūkaino kažociņu iepatikās mums visiem, tādēļ cerējām, ka mazais nebēdnis mājās aizies jau tuvākajās dienās... Taču Lūkasiņam tomēr patversmē bija jāpavada vesels mēnesis. Pa šo laiku Lūkass paspēja uzstāties arī televīzijā. 13.oktobrī pēc Lūkasiņa ieradās kāda liela un draudzīga ģimene no Rīgas. Mēs esam pārliecināti, ka suņu puika būs gan pieskatīts, gan mīlēts, gan skolots, gan lutināts.