Adoptē mīluli!
Adoptē mīluli!

Kontakti

MAP

Fr. Candera ielā 4, Rīgā

+371 67500491

Darba dienās un sestdienās no 10.00 līdz 17.00
Ceturtdienās un svētdienās - slēgts

Gada pārskats 2014

Patversmes „Dzīvnieku Draugs” un nodibinājuma „Dzīvnieku Drauga fonda” paveiktais 2014.gadā.

2014.gadā nodibinājums “Dzīvnieku Drauga fonds” turpināja sniegt atbalstu patversmē “Dzīvnieku Draugs” nonākušo dzīvnieku uzturēšanai, nodrošinot barības, medikamentu un citu nepieciešamu lietu iegādi, kā arī sociālās veterinārās klīnikas “Dzīvnieku Draugs” attīstībai. Patversmē “Dzīvnieku Draugs” 2014.gadā tika uzņemti 102 suņi un 289 kaķi, bet uz jaunām mājām devušies 107 suņi, 243 kaķi, 2 trusīši un 3 smilšu pelītes. Klīnikā “Dzīvnieku Draugs” 2014.gada laikā projektu ietvaros sterilizēti  1225  bezsaimnieku kaķi, bet veterināro palīdzību saņēmuši 142 dzīvnieki.

Tāpat Fonds turpināja darbu sabiedrības, īpaši bērnu un jauniešu, izglītošanā par dzīvnieku aizsardzības jautājumiem, kā arī iesaistījās dzīvnieku aizsardzības politikas veidošanā Latvijā un Eiropas Savienībā.

PROJEKTI

Borisa un Ināras Teterevu fonda projekts

2014.gadā „Dzīvnieku drauga fonds” turpināja sadarbību ar nodibinājumu „Borisa un Ināras Teterevu fonds” neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai patversmes dzīvniekiem ārkārtas gadījumos un ielu koloniju kaķu sterilizēšanas programmā. Projekts deva iespēju palīdzēt dzīvniekiem smagu traumu un saslimšanu gadījumos, kad nepieciešama ārkārtas, liela veterinārārstu darba un finanšu apjoma palīdzība. Savukārt sterilizēšanas programmas savlaicīga uzsākšana ir viens no galvenajiem līdzekļiem, lai mazinātu dzīvnieku skaitu, kas nonāk patversmē.

2014.gadā Borisa un Ināras Teterevu fonda finansētajā projektā veterinārā palīdzība tika sniegta 142 dzīvniekiem – 117 kaķiem un 25 suņiem, savukārt programmas „noķer – sterilizē - atlaiž” ietvaros sterilizēti 518 bezpajumtes kaķi.

Projekta ietvaros arī tika izstrādāts un izgatavots informatīvais materiāls par ielas kaķu sterilizācijas nepieciešamību (attēlā), kas sadarbībā ar dzīvnieku patversmēm, dzīvnieku aizsardzības organizācijām un pašvaldībām tika izplatīts visā Latvijā.

Ielas kaķu sterilizācijas projekti

Pateicoties vairāku nacionālo un starptautisko mecenātu un organizāciju atbalstam, nodibinājums „Dzīvnieku Drauga fonds” un patversme „Dzīvnieku Draugs” 2014.gada rudenī turpināja bezpajumtes kaķu koloniju aprūpes programmu „noķer – sterilizē – atlaiž”, kā arī ar ārvalstu speciālistu atbalstu mācīja topošajiem un jaunajiem veterinārārstiem ielas kaķu sterilizācijas paņēmienus.

Tas kļuva iespējams, pateicoties projektiem, kuriem līdzekļus piešķīra Borisa un Ināras Teterevu fonds, Bridžitas Bordo fonds Francijā, kā arī Austrijas dzīvnieku aizsardzības organizācija “Vier Pfoten“.

Projektu ietvaros Fonds kopumā 2014.gadā sterilizēja 1225 bezpajumtes kaķus no kolonijām, kuras apzinājuši Fonda brīvprātīgie vai kuras iekļautas Rīgas Domes Mājokļu un vides departamenta izveidotajā rindā. Kaķus izķēra Fonda brīvprātīgie sadarbībā ar koloniju aprūpētājiem, gādājot, lai katrā no kolonijām sistemātiski tiktu sterilizēta lielākā daļa kaķu, jo īpaši kaķenes. Visi dzīvnieki tika vakcinēti pret trakumsērgu un apstrādāti ar līdzekli pret parazītiem – blusām, iekšējiem parazītiem un ausu ērcīti.

Paralēli programmai „noķer – sterilizē – atlaiž” marta beigās un aprīļa sākumā sadarbībā ar Austrijas organizāciju „Vier Pfoten“ tika organizēta pavasara ielas kaķu sterilizācijas kampaņa, kuras ietvaros divu nedēļu laikā tika sterilizēti 255 bezpajumtes kaķi - 182 kaķenes un 73 runči - no Rīgas un citām Latvijas pašvaldībām. Vidēji ik dienu tika sterilizēti 20 – 40 kaķi. Projekts noritēja no 31. marta līdz 15.aprīlim, piedaloties „Vier Pfoten” veterinārārstiem  Kornelam Stoenesku un Ankai Tomesku, kuriem ir liela pieredze ielas kaķu sterilizācijā daudzās pasaules valstīs, kā arī „Dzīvnieku  Draugs” veterinārārstei Daigai Rozenšteinei. Projektā piedalījās arī veterinārmedicīnas studenti no Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU), kuri pieredzējušo veterinārārstu vadībā varēja apgūt praktiskas iemaņas ielas kaķu sterilizācijā. Kopumā projektā iesaistījās 36 LLU Veterinārmedicīnas fakultātes studenti.

Nodibinājuma „Dzīvnieku Drauga fonds” komanda vēlas pateikties projekta menedžerei Gudrunai Kollerei un "Vier Pfoten" par finansiālo nodrošinājumu projektam, tādējādi sniedzot palīdzību klaiņojošo ielas kaķu populācijas mazināšanā un kontrolē gan Rīgā, gan arī citās Latvijas pilsētās.

Projekta laimīgie stāsti

Līzīte

Sunīte Līzīte tika atrasta mežā Dobeles rajonā kopā ar diviem kaķīšiem. Visi trīs dzīvnieciņi bija sasieti maisā un izmesti dīķī, un tikai laimīgas sagadīšanās pēc nebija gājuši bojā... Patversmē mazsunīte tika sterilizēta un pēc tam atgriezās pie saviem glābējiem, kuri bija nolēmuši dot viņai mājas.

Miķelis

Runčuks Miķelis uz patversmi tika atnests pavisam slims. Rinotraheīta izraisītās iesnas un šķavas un ļoti iekaisušās actiņas minci bija pavisam nomocījušas, kaķis bija izkāmējis un noplucis, taču par spīti tam ar visu savu būtni centās parādīt glābējiem un kopējiem, cik bezgala pateicīgs ir par palīdzību. Taču, jo veselāks Miķelis kļuva, jo vairāk bija redzams, ka runčukam ir diezgan īdzīgs raksturiņš – dzīvot patversmē viņš nepavisam nevēlējās, to demonstrēdams ar visiem zobiem un nagiem katram, kurš neapdomīgi pienāca par tuvu viņa būrim. Tāpēc pēc izveseļošanās Miķelim tika dota brīvība un tagad viņš dzīvo patversmes ielas kaķu kolonijā, komandēdams pārējos kolonijas iemītniekus un sagaidīdams un pavadīdams ikvienu apmeklētāju.

 

Liza

Kaķenīte Līzīte pēc kritiena pa 8.stāva logu bija guvusi ļoti smagus savainojumus. Mince atradās uz nāves sliekšņa iekšējo orgānu bojājumu dēļ, un galvenais bija saglabāt viņas dzīvību, tāpēc nebija iespējams uzreiz operēt lauztās ķepiņas – mince šādu operāciju vienkārši nebūtu izturējusi. Kad Lizas dzīvībai briesmas vairs nedraudēja, lūzumi bija jau saauguši, diemžēl – nepareizi. Pēc konsultācijām ar pieredzējušu ķirurgu tika nolemts, ka operācija, kurā nepareizi saaugušos kaulus varētu mēģināt atlauzt vaļā un savienot pareizi, ir pārāk riskanta un ar pārāk maz cerībām uz veiksmīgu rezultātu. Tāpēc Liza visu atlikušo mūžu nedaudz pieklibos, taču greizās ķepiņas viņas dzīvi neapgrūtina – kaķe ir aktīva, dzirkstoša un bezgalīgi mīļa.

 

Barsiks

Runčuks Barsiks patversmē nonāca ar traumētu, ieģipsētu kājiņu. Cilvēki, kas centās savainotajam kaķim sniegt palīdzību, nebija pietiekoši zinoši, tāpēc ģipsis bija turēts pārāk ilgi un zem tā bija izveidojušies izsutumi un izgulējumi, turklāt savainotā ķepa bija deformējusies. Barsika atveseļošanās ilga vairākus mēnešus, taču nu briesmīgās brūces ir sadzijušas un mincis patversmē gaida jaunus saimniekus. Slimošanas laikā Barsiks sadraudzējās ar bēdumāsiņu Lizu, un abi kļuva gluži vai nešķirami, tāpēc patversmes kolektīvs cer, ka arī uz mājām viņi dosies abi kopā.

 

Aucīte

Sadarbībā ar Auces dzīvnieku draugiem tika sniegta palīdzība suņu meitenei Aucītei, kuras saimnieks par sunīti nebija spējīgs parūpēties. Kucītei bija izkritusi dzemde, viņa bija slikti barota, novājējusi un parazītu apsēsta. Pēc veiksmīgas operācijas, ko veica Dzīvnieku veselības centra veterinārārsti, labi barota un aprūpēta, Aucīte ātri atkopās un nu jau dzīvo pie jauniem saimniekiem, kuri pat nedomā viņu likt pie ķēdes.

 

 

Noriņa

Mazsunīti Noriņu uz ielas notrieca automašīna, savainojot kājiņu. Izmeklējumi parādīja, ka trauma ir nopietna – lūzusi gūžas kaula galviņa, tāpēc suņu meitenei Mazo Brāļu hospitālī tika veikta operācija. Nu Noriņa jau devusies uz jaunajām mājām.

 

 

 

 

 

 

Renda

Reizēm ir pietiekami pat ar nelielu palīdzību, lai dzīvnieks atgūtu labsajūtu. Tā tas notika arī stāstā par sunīti Rendu, kura uz patversmi atbrauca no Auces. Līdz tam Renda dzīvoja daudzbērnu ģimenē, kurā aug deviņi cilvēkbērni. Ģimene ir ļoti trūcīga – pat bērni reizēm bija nepaēduši un slikti ģērbti, bet Rendas ikdiena pagāja, dzīvojot pusbadā pie ķēdes. Sunīte tika barota ar kartupeļu mizām un ēdiena atlikumiem.

No sliktās pārtikas un dzīves pie ķēdes Renda neizskatījās atbilstoši savam vecumam – sune bija it kā priekšlaicīgi novecojusi, nogurusi no grūtā likteņa un bez dzīvesprieka dzirkstelītes acīs. Patversmē viņa tika sterilizēta, savakcinēta, attārpota un atblusota, un, pateicoties Auces Dzīvnieku aizsardzības biedrībai, jau devusies pie jauniem saimniekiem.

PASĀKUMI UN NOTIKUMI

Iniciatīva par kažokzvēru aizsardzību

Nodibinājums “Dzīvnieku Drauga fonds” visa 2014.gada laikā aktīvi iesaistījās aktivitātēs saistībā ar sabiedrības iniciatīvu par kažozkvēru aizsardzību, kuras mērķis ir panākt pakāpenisku kažokzvēru audzēšanas aizliegumu Latvijā, dodot šīs nozares uzņēmējiem laiku darbības pārstrukturizēšanai un citu, valsts ilgtspējīgai attīstībai atbilstošāku uzņēmējdarbības virzienu īstenošanai.

Jautājums par kažozkvēru labturību Latvijā īpaši aktualizējās pēc tam, kad 2014.gada nogalē klajā nāca jauni videomateriāli no vairākām kažokzvēru fermām, kuros dokumentēti acīmredzami pārkāpumi – cietuši un slimi dzīvnieki, neatbilstoši būri, antisanitāri apstākļi un tamlīdzīgi.

4.decembrī iniciatīva, kuru portālā “manabalss.lv” parakstījuši vairāk nekā 11 000 Latvijas pilsoņu, tika iesniegta Saeimā (attēlā). “Dzīvnieku Drauga fonda” pārstāvis piedalījās Saeimas Mandātu un iesniegumu komisijas sēdēs, kurās tika diskutēts par iniciatīvas tālāko virzību. Diemžēl komisijas gala lēmums, kuru vēlāk atbalstīja arī parlaments savā balsojumā, bija iniciatīvu atstāt bez izskatīšanas.

Sabiedrības pret kažokādām dibināšana

Ietekmīgākās un lielākās Latvijas vides un dzīvnieku aizsardzības organizācijas 29.janvārī  apvienojās „Sabiedrībā pret kažokādām” (SPK) – sabiedriskā kustībā, kura informēs un izglītos sabiedrību par “dzīvi bez kažokādām” un virzīs izskatīšanai Saeimā vairāk nekā 10 000 Latvijas iedzīvotāju parakstīto iniciatīvu pret kažokzvēru audzēšanu ar mērķi panākt šīs nozares slēgšanu Latvijā.

Parakstot kopīgu manifestu „Par kažokzvēru aizsardzību”, organizācijas apņēmās apvienot spēkus kopīgam darbam ar mērķi panākt pilnīgu kažokzvēru audzēšanas aizliegumu Latvijā, uzsverot, ka kažokādas ir nežēlīga greznība, kas sagādā ciešanas miljoniem dzīvnieku un nodara kaitējumu dabai un cilvēkiem.

Ar spēcīgiem un emocijām bagātinātiem vēstījumiem sabiedrībai pasākumā uzstājās SPK atbalstītāji mūziķis un radiobalss Andris Freidenfelds, multimākslinieks Kaspars Bindemanis un aktieris un režisors Varis Vētra.

„Sabiedrības pret kažokādām” dibinātāji ir biedrība „Dzīvnieku brīvība”, nodibinājums „Dzīvnieku Drauga fonds”, Vides aizsardzības klubs un biedrības „Juglas Dzīvnieku aizsardzības grupa” „DzīvniekuSOS”, „Homo Ecos”, „Zemes draugi”, „Zaļā brīvība” un “Vides Vārds”. Kustības partneris un atbalstītājs ir Pasaules Dabas Fonds. Kustība ir atvērta ikvienai organizācijai un interesentam, kas vēlas dot savu ieguldījumu, lai Latvija kļūtu par zemi bez kažokādām.

Akcijas pret jaunu zvēraudzētavu būvi novados

Saldus novada Zirņu pagasts

Jūnijā „Dzīvnieku Drauga fonds” kopā ar citām dzīvnieku aizsardzības un vides organizācijām iesaistījās iedzīvotāju uzsāktajā protesta kampaņā pret zvēraudzētavas būvi Saldus novada Zirņu pagastā, Ciceres upes krastā. Kampaņas rezultātā tika savākti vairāk nekā 200 Latvijas iedzīvotāju paraksti pret fermas būvi, kā arī apkopoti ekspertu, uzņēmēju un citu ieinteresēto pušu viedokļi un atzinumi, kas tika pievienoti vairāk nekā 70 Saldus novada iedzīvotāju parakstītai atklātajai vēstulei. Tautas muzikantu svētku laikā Saldū tika organizēta parakstu vākšanas kampaņa (attēlā), kuras laikā tika savākti gandrīz 200 iedzīvotāju paraksti pret kažokādu fermas būvi novadā. Šo aktivitāšu rezultātā Saldus novada dome vasaras beigās nolēma vides apsvērumu dēļ neatļaut fermas celtniecību.

Aizputes novada Aizputes pagasts

Augustā un septembrī “Dzīvnieku Drauga fonds” iesaistījās sabiedriskajā apspriešanā par SIA "Rairoda" ieceri izveidot kažokzvēru audzētavu pamestā fermā Aizputes pagasta “Bērzos”. Fonda pārstāvis piedalījās iedzīvotāju sanāksmē par šo projektu, sniedzot skaidrojumu par kažokādu ražošanas kaitīgo ietekmi uz dzīvniekiem, vidi un iedzīvotāju dzīves apstākļiem. Diemžēl novada dome šajos argumentos neieklausījās un deva atļauju fermas būvei.

Kuldīgas novada Turlavas pagasts

Novembrī un decembrī “Dzīvnieku drauga fonds” sadarbībā  organizāciju “Dzīvnieku Brīvība” iesaistījās sabiedriskajā apspriešanā par ieceri būvēt jaunu ūdeļu audzētavu Kuldīgas novada Turlavas pagastā. 8.decembrī, uzklausījusi pušu viedokļus un iedzīvotāju negatīvo attieksmi, Kuldīgas novada dome nolēma zvēraudzētavas būvi neatļaut.

Adoptēto suņu salidojums 2014

Patversmes „Dzīvnieku Draugs” un „Dzīvnieku Drauga fonda” 9.Adoptēto suņu salidojumā 27.septembrī dalību ņēma vairāk nekā 30 bijušie patversmes audzēkņi un viņu saimnieki.

Salidojums ir sena „Dzīvnieku Drauga” tradīcija, kas 2014.gadā notika jau devīto reizi. Uz salidojumu tiek pulcināti ne vien suņi, kas no patversmes adoptēti iepriekšējā gadā, bet arī visi pārējie bijušie iemītnieki. Visi atnākušie suņu puiši un meitenes salidojumā tradicionāli tika nominēti balvām „Vecie zaldāti”, „Mazie, ņiprie”, „Zelta jaunatne”, „Nebēdņi”, „Smagās astes”, „Laimīgie stāsti” un citām. Visi dalībnieki saņēma īpašas pārsteiguma balvas, kuras sarūpēja dzīvnieku barības tirgotājs PURINA PRO PLAN un citi patversmes atbalstītāji.

Tradicionāli tika izvēlēti arī šā gada „Miss un Misters” (attēlā) – visīpašākie suņi, kuri ar savu izskatu, dzīvesstāstu un raksturu visdziļāk iespiedušies patversmes kolektīva atmiņā. Par 2014.gada "Mis" kļuva sunīte Naida (jaunajā ģimenē pārdēvēta par Mendiju), bet Mistera godā tika celts Billijs (tagad Korijs).

Salidojuma bildes „Dzīvnieku Draugs“ profilā Facebook.

Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2014: Eiropas sirds dzīvnieku labklājībai

Aprīlī un maijā nodibinājums „Dzīvnieku drauga fonds” sadarbībā ar starptautisko dzīvnieku aizsardzības organizāciju „Eurogroup for Animals”, sagaidot Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2014.gada 24.maijā, kampaņā „Eiropas sirds dzīvnieku labklājībai” aicināja parlamenta deputātu kandidātus no Latvijas dot simbolisku solījumu savā darbībā Parlamentā veicināt dzīvnieku labturību un aizsardzību un ar cieņu izturēties pret dzīvnieku kā jutīgu būtņu interesēm. Kampaņas rezultātā Solījumu dzīvniekiem parakstīja 10 EP deputāta kandidāti no Latvijas, un viens no tiem – Tatjana Ždanoka – arī tika ievēlēts. 

Kaķu eņģelis 2014

Aprīļa sākumā Dzīvnieku Drauga fonds, turpinot pagājušajā gadā iesākto tradīciju, godināja ielas kaķu koloniju aprūpētājus – cilvēkus, kuri savā apkārtnē rūpējas par bezmāju kaķiem, darot to pareizi, atbildīgi un civilizēti. Šie „kaķu eņģeļi” ar savu brīvprātīgo darbu un rūpēm ir palīdzējuši simtiem bezpajumtes minču, ne tikai tos pabarojot, bet arī ārstējot, meklējot jaunas mājas tiem, kurus kāds izmetis uz ielas, ar pacietību un mīlestību pieradinot uz ielas dzimušus kaķēnus, lai mainītu viņu likteni un paglābtu viņus no bezpajumtnieku dzīves. Tas ir grūts, fiziski un psiholoģiski smags darbs, kuru apkārtējie nereti neizprot un nenovērtē, tāpēc Fonds sabiedrības vārdā vēlējās šiem cilvēkiem pateikt paldies par viņu veikumu.

„Kaķu eņģeļa 2014” titulu 2014.gadā saņēma:

  • Tamāra Platace no Rīgas;
  • Astra Zandovska no Salaspils;
  • Aina Gertnere no Rīgas;
  • Zane Mākule no Rīgas;
  • Kalniņu ģimene no Ķeipenes;
  • Inna Saveļjeva no Jūrmalas;
  • Dace Kinapa no Rīgas;
  • Jūlija Aleknavičiene no Rīgas;
  • Ilona Rimša no Olaines;
  • Sandra Brasliņa no Rīgas.

Fotogalerija Dzīvnieku Draugs profilā Facebook.

Eiropas kampaņa par godīgu vistas gaļas marķēšanu

Lai aicinātu Eiropas Savienībā ieviest tādu mājputnu gaļas marķējumu, kurā būtu norādīts putnu turēšanas veids, augustā „Dzīvnieku drauga fonds“ organizēja Eiropas kampaņas “Pieprasām godīgu vistas gaļas marķēšanu!” galvenās varones vistas Rozas vizīti Latvijā. Latvija bija astotā valsts, ko Roza apmeklēja savas 39 dienu ilgās Eiropas Savienības tūres laikā, kas sākās Londonā  1.augustā, bet noslēdzās Briselē 8.septembrī. Šajā laikā Roza apmeklēja vairāk nekā 20 ES dalībvalstis.

39 dienas ir gaļai intensīvi audzētu vistu vidējais dzīves ilgums. Intensīvās audzēšanas sistēmā putnus mākslīgi stimulē augt nedabīgi ātri, kas izraisa būtiskas labturības problēmas - putni bieži cieš no smagām sirdskaitēm, klibuma un citām veselības problēmām. Tāpēc Roza aicināja ES ieviest skaidru, obligātu mājputnu gaļas marķēšanu, lai patērētāji, iegādājoties putnu gaļu, varētu saņemt atbildi uz vienkāršu jautājumu: "Kā audzēta šī vista?" 

Eiropas Komisija 2014.gadā plānoja pārskatīt mājputnu gaļas marķēšanas prasības, un Roza aicināja ar likumu noteikt godīgu, obligātu marķēšanu Eiropas patērētāju interesēs. Šis solis varētu uzlabot miljoniem gaļas cāļu dzīves apstākļus, līdzīgi kā tas notika ar dējējvistām, ieviešot obligātu olu marķēšanu atbilstoši turēšanas veidam, jo patērētāji, kuriem ir iespēja uzzināt, ar kādām metodēm audzēti dzīvnieki, biežāk izvēlas tādus produktus, kuru ražošanā dzīvniekiem nodrošināta lielāka labturība.

Fotogalerija.

Talkas

26.aprīlī visā Latvijā norisinājās Lielā Talka, un arī patversme „Dzīvnieku Draugs” kā allaž tajā piedalījās. Sakopšana šogad notika ne vien pašā patversmē, bet arī nelielo mežiņu un dīķi Šampētera ielas galā. Darbos iesaistījās rekordliels talkotāju skaits – vairāk nekā 70: gan tulkošanas biroja „Skrivanek” čaklā komanda un draugi, gan Āgenskalna Valsts ģimnāzijas skolēni, gan patversmes atbalstītāji un brīvprātīgie.

Darbu pietika visiem, īpaši skvērā, kas ir iecienīta suņu pastaigu vieta ne tikai patversmes brīvprātīgajiem, bet arī vietējiem iedzīvotājiem. Diemžēl tikpat ļoti to iecienījuši arī cilvēki, kuru labākais draugs ir alkohols un kuriem nerūp, kādus atkritumus viņi atstāj aiz sevis. Tāpēc, neraugoties uz to, ka patversme šajā mežiņā rīko talkas jau vairākus gadus, Lielās Talkas maisi pildījās zibens ātrumā, novākto gružu kalns auga acīmredzami un bija skaidrs, ka visa skvēra sakopšanai būtu vajadzīgs trīsreiz lielāks talkotāju skaits. Taču vismaz galvenā taciņa un dīķa mala nu izskatās tīri un kārtīgi – bez atkritumiem, lapām un stikliem.

Savs prieks no talkas tika arī patversmes suņiem – ne vien tādēļ, ka šajā dienā katrs no viņiem tika pastaigā pat vairākas reizes, bet arī tādēļ, ka, izzāģējot kritušos kokus, piemērotākie tika atlasīti un nogādāti suņu pastaigu voljēros, kas ļaus rējējiem kliedēt ikdienas garlaicību ar graušanu, paslēpēm un citām rotaļām.

Pēc čaklā darba visi talcinieki tika pacienāti ar brīnumgardo „Skrivanek” zupu, un labi, ka pavārs šoreiz bija izvārījis veselus divus katlus – ar tiem tā vien tik’ pietika, lai remdētu visu strādnieku izsalkumu.

„Skrivanek“ kolektīvs patversmē talkoja arī rudenī, palīdzot sakārtot patversmes teritoriju pirms ziemas sezonas.

Grāmatu Žurkas bibliotēka

2014.gada sākumā patversmē „Dzīvnieku Draugs” tika atklāta labdarības bibliotēka „Grāmatu Žurkas Lasītava”, kuras mērķis ir atraktīvā un izglītojošā veidā piesaistīt ziedojumus patversmes iemītnieku uzturēšanai. Ar šo projektu patversme simboliski pievienojās 18.janvārī notikušajai „Grāmatu draugu ķēdei”, vienlaikus atgādinot, ka labdarībai ir iespējamas visdažādākās izpausmes.

Labdarības bibliotēkā apkopotas ziedotas grāmatas par visdažādākajām tēmām – gan daiļliteratūra, gan dzeja, gan izziņas un izklaidējošas grāmatas, gan periodika. Ikviens interesents var izvēlēties kādu no grāmatām vai žurnāliem un, samaksājot nelielu ziedojumu, lasīt to turpat uz vietas vai arī paņemt līdzi uz mājām. Izlasīto grāmatu jāatnes atpakaļ vai arī tās vietā jāsarūpē kāda cita – līdzvērtīga.

Projekta idejas autore ir patversmes brīvprātīgā Zane Peipere, kas iedvesmu smēlās Lielbritānijas organizācijas „Dogs Trust” starptautiskajos kursos. Lielbritānijā šādas labdarības bibliotēkas – lasītavas ir ļoti populāras un tiek izmantotas visdažādākajās labdarības organizācijās un pasākumos.

"Lilit" labdarības kalendārs

Izdevniecība "Lilit" pēc fotomākslinieces un „Dzīvnieku Drauga fonda“ brīvprātīgās Helēnas Ertes iniciatīvas 2014.gada nogalē laida klajā labdarības kalendāru 2015.gadam. Katrs, kas to iegādājās, sniedza atbalstu patversmē "Dzīvnieku Draugs" nonākušajiem dzīvniekiem.

Dzīvnieku draugu radošā darbnīca Bērnu slimnīcā

Turpinot pērngad iesākto sadarbību, aprīļa sākumā Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā notika Dzīvnieku draugu radošā darbnīca, kuras laikā mazie pacienti gatavoja rotaļlietas patversmes suņiem.

Patversmes Suņu skolas vadītājas Maijas prasmīgajā vadībā bērni no lietotiem apģērbiem, palagiem, segām un citām lupatām izpina dažādas krāsainas graužam-, velkam- un plucināmmantiņas, kas patversmes rējējiem sagādāja lielu prieku. Prieks tika arī mantiņu darinātājiem, turklāt viņi apguva dažādu mezglu siešanas prasmes.

BRĪVPRĀTĪGAIS DARBS

13.decembra pēcpusdienā patversmē “Dzīvnieku Draugs” tika godināti brīvprātīgie palīgi, kuri veltījuši savu laiku, mīlestību un uzmanību patversmē mītošajiem četrkājainajiem draugiem. Sirsnīgā un Ziemassvētku sajūtām apvītā gaisotnē tika godināti ne tikai vairāk nekā 20 patversmes brīvprātīgie, bet arī darbinieki – cilvēki, kas ik dienu no rīta līdz vakaram nesavtīgi  rūpējas par ikvienu patversmē nonākušo astaini. Visjaunākais pasākuma viesis bija nepilnu gadu vecs mazulis kopā ar saviem vecākiem, netrūka arī jauniešu pulciņa, kas, kā allaž, dzirkstīja vien dzīvespriekā, un no jaunās paaudzes daudz neatpalika arī enerģiskās vecākā gadagājuma dāmas. Katram no brīvprātīgajiem bija sarūpēta piemiņas velte, kura atgādinās par patversmi un kopīgi paveikto, un par katru patversmes vadītājai Solvitai Vībai bija sakāms kas īpašs, jo ikviens brīvprātīgais patversmei ir svarīgs un nozīmīgs.

Starptautiskā sadarbība brīvprātīgajā darbā

2014.gadā Fonds uzņēma divus brīvprātīgos no ārvalstīm – Roziju Džeku (attēlā) no Austrālijas un Ulriku Verneri no Vācijas, kura Latvijā viesojusies jau vairākkārt.

Savā dzimtajā pilsētā Pērtā Rozija arī darbojas kā brīvprātīgais suņu patversmē, tāpēc, apceļojot Eiropu, viņa vēlējās iepazīt kādu līdzīgu organizāciju Baltijas valstīs. Rozija pavadīja patversmē 2 nedēļas, iesaistoties gan dzīvnieku kopšanā, gan darbojoties kā veterinārārsta asistente, gan arī piedaloties protesta akcijā pret dzīvnieku izmantošanu Rīgas cirkā. Atvadoties Rozija atzina, ka „Dzīvnieku Drauga fonda“ paveiktais klaiņojošo dzīvnieku aprūpē, ielas kaķu sterilizācijā un sabiedrības informēšanā par dzīvnieku aizsardzību ir iespaidīgs sniegums un devis viņai daudz jaunu ideju, kā uzlabot dzīvnieku aizsardzības darbu Austrālijā.

Savukārt Ulrika pirmoreiz patversmē ieradās 2008.gadā Eiropas Savienības Brīvprātīgā darba projekta ietvaros, un kopš tā laika ir regulārs viesis. 2014.gadā Ulrika Latvijā viesojās divas reizes – pavasarī un ziemā, otrajā reizē palīdzot nogādāt uz dzīvnieku pansiju Vācijā vienu no patversmes problēmsuņiem Mišelu, kas patversmē bija nodzīvojusi vairāk nekā 4 gadus.

Rotaļlietu talkas

Trīs sestdienas martā patversmes telpās pulcējās brīvprātīgie palīgi, lai omulīgā atmosfērā pavadītu laiku, mācoties gatavot rotaļlietas patversmes suņiem. Izrādās, tas nemaz nav tik sarežģīti, un lieliskas mantas var pagatavot, izmantojot vecas drēbes, segas un lupatas un liekot lietā roku veiklību. Kopumā “Rotaļlietu talkās” tapa vairāk nekā septiņdesmit pašgatavotu un oriģinālu rotaļlietu.

 

Semināri brīvprātīgajiem palīgiem

2014.gadā „Dzīvnieku Drauga fonds“ turpināja organizēt seminārus brīvprātīgajiem palīgiem. Kopumā 2014.gadā notika 10 semināri, kuros piedalījās 208 dalībnieki.

Palīdzība ikdienas darbā

Brīvprātīgie palīgi 2014.gadā dzīvnieku aizsardzībā un patversmes dzīvnieku aprūpē ir nostrādājuši 1914 stundas.

Šajā aprēķinā neietilpst to cilvēku veikums, kas veduši pastaigās suņus.

STARPTAUTISKĀ SADARBĪBA

2014.gadā Fonds turpināja dalību organizācijās “World Society for the Protection of Animals” (WSPA), “The Royal Society for the Prevention of Cruelty to Animals” (RSCPA), “Eurogroup for Animals”, “Fur Free Alliance” (FFA), kā arī sadarbojās ar organizāciju “Compassion in World Farming” (CIWF), piedaloties šo organizāciju informatīvajās kampaņās un tiesību normu lobēšanas akcijās. Aktīva sadarbība 2014.gadā turpinājās ar starptautisko NVO apvienību nebrīvē turēto dzīvnieku aizsardzībai „ENDCAP” („End Captivity”).

“Dzīvnieku Drauga fonds” arī pievienojās jaunizveidotajam Eiropas dzīvnieku aizsardzības organizāciju sadarbības tīklam “EU Dog&Cat Alliance”.

No 15. līdz 17.martam Briselē notika Eiropas dzīvnieku aizsardzības organizāciju apvienības „ENDCAP” (END CAPTIVITY) ikgadējā konference, kas veltīta nebrīvē turēto savvaļas dzīvnieku aizsardzībai. Konferencē piedalījās arī „Dzīvnieku Drauga fonda” valdes locekle Solvita Vība.

Savukārt 4.jūnijā Lietuvā notika seminārs-konference par eksotisko dzīvnieku turēšanu mājas mīluļu statusā, ko rīkoja Lietuvas Dzīvnieku aizsardzības biedrība un „Eurogroup for Animals”. Seminārā piedalījās Fonda valdes locekle Solvita Vība un projektu vadītāja Laura Karnīte. Semināra mērķis bija dalīties pieredzē par veiksmīgākajiem risinājumiem, kā ierobežot un kontrolēt eksotisko dzīvnieku turēšanu mājas apstākļos.

SOCIĀLĀ VETERINĀRĀ KLĪNIKA “DZĪVNIEKU DRAUGS”

Lai veicinātu sociālās veterinārās klīnikas “Dzīvnieku draugs” darbu ielas kaķu sterilizācijā un palīdzības snietgšanā bezpajumtes un mazturīgo iedzīvotāju dzīvniekiem, kā arī uzlabotu patversmes dzīvnieku veterināro aprūpi, Fonds 2014.gadā finansēja veterināro zāļu un piederumu  iegādi klīnikas vajadzībām. Pateicoties tam, klīnikā 2014.gadā sterilizēti 1225 bezpajumtes kaki, kā arī sniegta ārkārtas veterinārā palīdzība 142  suņiem un kaķiem. Tāpat klīnika nodrošināja patversmē “Dzīvnieku Draugs” uzņemto dzīvnieku veterināro aprūpi.

LĪDZDALĪBA DZĪVNIEKU AIZSARDZĪBAS POLITIKAS VEIDOŠANĀ

2014.gadā “Dzīvnieku Drauga fonds” turpināja aktīvi piedalīties Latvijas dzīvnieku aizsardzības politikas veidošanā, sniedzot valsts, pašvaldību iestādēm un citām institūcijām priekšlikumus, iebildumus un viedokli par normatīvo aktu projektiem un aktuālajām problēmām.

Fonds sniedza atzinumus un piedalījās diskusijās Saeimā par izmaiņām Dzīvnieku aizsardzības likumā, kā arī sniedza atzinumus par vairākiem Ministru kabineta noteikumu projektiem. Fonda aktivitāšu rezultātā tika panākts, ka tiek noteikts proporcionalitātes princips dzīvnieku aizsardzības organizāciju un lauksaimnieku organizāciju dalībai Dzīvnieku aizsardzības un labturības konsultatīvajā padomē.

Fonds arī konsultēja pašvaldības par klaiņojošo dzīvnieku kontroles metodēm un vērsās tiesībaizsardzības iestādēs par nodarījumiem pret dzīvniekiem.