Kā iegādāties suni?

Kollijs Lesija, 101 un viens dalmācietis, komisārs Reksis, lielais Bēthovens un zeltainais Badijs ir tikai daži piemēri no medijiem, pamatojoties uz kuriem cilvēki izvēlas sev draugu suni, bieži vien nenovērtējot savas iespējas, prasmes un dzīves veidu. Pēdējā laikā bieži ir arī situācijas, kad jaunajiem suņu īpašniekiem ir jālūdz veterinārārstu palīdzība drīz pēc dzīvnieku iegādāšanās par lētāku cenu un „bez dokumentiem.”

Ikvienam vispirms ir jāapsver, vai ir iespēja nodrošināt dzīvniekam veselības aprūpi un labus turēšanas apstākļus, bet pats galvenais, vai ir laiks, pacietība un sirds siltums, ar kuru dalīties ar jauno draugu.

Var iegādāties suni no reģistrēta, profesionāla suņu audzētāja ar labu reputāciju vai adoptēt no patversmes.

­­­­­­­­­­­­­­­­­

Adoptēt no patversmes

Adoptējot suni no patversmes, var tikt izglābts kāds no nelaimē nonākušajiem dzīvniekiem.

Pirms atdot dzīvnieku, patversmes personāls novērtēs, vai suns ir vai nav jums piemērots. Tiks jautāts par jūs dzīves vietas apstākļiem, iespējamiem nākotnes plāniem, par to, vai jums jau iepriekš ir bijusi pieredze suņu turēšanā, vai ģimenē ir bērni un citus līdzīgus jautājumus.

Sunim pirms adopcijas ir jābūt attārpotam, vakcinētam un sterilizētam.

Dzīvnieku adoptējot, jums būs jāparaksta adopcijas dokumenti, kas paredz, ka jūs uzņematies pilnu atbildību dzīvnieka aprūpē. Dzīvnieku patversmes patur tiesības pārbaudīt, vai dzīvnieks tiek pareizi aprūpēts, apmeklējot to jaunajā dzīves vietā.

­­­­­­­­­­­­­­­­­

Iegādāties suni no suņu audzētāja

Kam vajadzētu pievērst uzmanību pirms iegādājieties kucēnu?

• Konsultējieties ar šķirņu klubu ekspertiem, kuri ieteiks atzītas un pārbaudītas audzētavas un atbilstošu suņu šķirni,
• Konsultējieties ar veterinārārstiem, kas sniegs informāciju par noteiktas suņu šķirnes veselības aprūpi un specifiku, kā arī iespējamām saslimšanām.
• Jaunos kucēnus vajadzētu iegādāties tieši no audzētājiem, lai novērtētu apstākļus audzētavā un redzētu kucēna māti (tēvu), kā arī pārbaudītu visus dokumentus.
• Kucēnu drīkst atšķirt no mātes ne agrāk kā 8 nedēļu vecumā.
• Laiks posms starp dzemdībām kucītei nedrīkst būt mazāks kā 290 dienas. Tāpat tiek uzskatīts par nepieņemamu, ja kucīte tiek pārota, nesasniedzot 14 mēnešu vecumu.
• Pavaicājiet, kur kucēns ir dzimis. Ir svarīgi zināt, vai kucēns nav ievests no t.s. trešajām valstīm (ārpus Eiropas Savienības), jo uz šo kucēnu ievešanu attiecas citi noteikumi un prasības.
• Pārliecinieties, ka ir pieejami visi svarīgie dokumenti – līgums par suņa pirkšanu, vakcinācijas apliecība, veselības stāvokļa novērtējums no veterinārārsta un šķirnes/kinoloģiskā kluba sertifikāts.
• Pieprasīt uzrādīt oficiālu sertifikātu/un vai oficiālus izmeklējumus (piem., DNS testus) par šķirnes suņu iedzimto slimību kontroli kucēnu vecākiem (sirds slimības,  acu slimības, gūžu displāzija, elkoņa kaula displāzija, patellas luksācija).
• Pārliecinieties, ka kucēnam nav izdalījumi no acīm vai deguna un ka uz ādas nav pušumu, kailu laukumu vai kreveļu.
• Pārliecinieties, ka kucēni dzīvo tīrās telpās un ka tie ir veselīgi un moži. Jums jābūt iespējai viegli piekļūt kucēniem, kā arī paturēt tos rokā. Nepieļaujiet, ka audzētājs jums parāda tikai vienu kucēnu no metiena. Ir jābūt iespējai redzēt visu kucēnu metienu.
• Pavaicājiet audzētājam jautājumus par kucēna barošanas režīmu. Atbildīgi un zinoši audzētāji nodrošinās jūs ar uztura plānu kucēnam.
• Pārliecinieties, ka kucēniem ir bijusi regulāra saskarsme ar cilvēkiem, ideālā variantā - vairāk kā vienu cilvēku. Daudz labāk, ja kucēns ir audzis mājas vidē, nevis audzētavu būros.
• Pirms dzīvnieka adopcijas apciemojiet kucēnu vismaz divas reizes.
• Ja iespējams, pieprasiet rakstisku piekrišanu, ka kucēnu 48 stundu laikā novēros veterinārārsts, un gadījumā, ja tiks konstatētas saslimšanas, ārstēšanas izdevumus segs dzīvnieka pārdevējs.

Atcerieties!

Šķirnes suņi, īpaši retāk sastopamu šķirņu suņi maksās dārgāk, tāpēc neticiet sludinājumiem, kuros tiek piedāvāti dažādu šķirņu kucēni par lētu samaksu ar garantiju, ka tie atbilst šķirnes standartiem un ir veseli.

Suns jūt sāpes gan fiziski, gan emocionāli, gluži tāpat kā mēs. Šī iemesla dēļ svarīgi ir nodrošināt sunim tādus dzīves apstākļus, lai neradītu tam sāpes un ciešanas. Suns ir mūsu draugs, un šī draudzība ir jācenšas saglabāt. Mīliet savu suni, lai kāds tas arī būtu – suni ar savu raksturu, pieķeršanos, modrību, rotaļīgumu, nerātnību un draiskulību.

Pārdomājiet par iespēju adoptēt dzīvniekus no patversmēm. Tajās ir daudz suņu, kas ļoti gaida jaunus saimniekus un draugus sev!

 „Mēs esam atbildīgi par tiem, ko pieradinām!”