Palīdzi ikdienas darbos!
Palīdzi ikdienas darbos!

Kontakti

MAP

Fr. Candera ielā 4, Rīgā

+371 67500491

Pirmdiena - 10.00 līdz 16.00;

Otrdiena - 10.00 līdz 16.00;

Trešdiena - 10.00 līdz 16.00;

Ceturtdiena - SLĒGTS;

Piektdiena - 10.00 līdz 16.00;

Sestdiena - 10.00 līdz 17.00;

Svētdiena - SLĒGTS

11.Janvāris

Vēršamies pret mednieku prasību nogalināt 40 lūšus!

Biedrības «Latvijas ainavas», «Kristīnes Čilveres Dzīvnieku draugu biedrība», «Animal Rights Association B.&T.», Ķemeru Nacionālā parka fonds un lūšu medību aizlieguma iniciators vietnē ManaBalss Jānis Vinters, iestājoties par Eiropas kopienā nozīmīgo, aizsargājamo, un īpaši mūsu Latvijas faunas vērtīgās sugas lielā plēsēja Eirāzijas lūša (Lynx lynx) aizsardzību, nosoda mednieku biedrības «Latvijas mednieku asociācija» prasību turpināt lūšu šaušanas praksi Latvijā, iesniedzot pieteikumu 40 lūšu ieguvei šajā sezonā, pretēji atbildīgo valsts institūciju lēmumam lūšu medības šajā sezonā neatļaut. Šāds pieprasījums no mednieku organizācijas puses vērtējams kā cinisks un izaicinošs tiesiskā nihilisma demonstrējums.

          Vienlaikus, pamatojoties uz Saeimā iesniegto vairāk nekā 12 000 pilsoņu pieprasījumu izbeigt lūšu medības Latvijā, biedrības aicina dabas draugus iesniegt priekšlikumus lūšu izņemšanai no Latvijā medījamo sugu saraksta. Tas ir būtiski, tieši šobrīd, kad publiskajā apspriešanā nodots tiesību akta projekts (MK Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 22. jūlija noteikumos Nr. 421 “Medību noteikumi”) ar priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz 14.janvārim. (https://tapportals.mk.gov.lv/public_participations/fd01ca47-4eb5-4533-ba53-79fce4e45589)

          Atgādinām, ka Valsts kontrole savā atbilstības/lietderības revīzijā Nr.2.4.1-16/2019 “Vai Latvijā tiek nodrošināta ilgtspējīga sugu apsaimniekošana un tai atbilstoša medību saimniecības uzraudzība?”, īpaši pievēršoties lielo plēsēju apsaimniekošanas sistēmai, sniegusi lūšu sugas aizsardzības statusa juridisko pamatojumu. Vienlaikus ar brīdinājumu par riskiem ieraut valsti starptautiskajā tiesvedībā par neatbilstībām Dzīvotņu direktīvas piemērošanā, dotas norādes, lai populācijas apjoma un stāvokļa noteikšana tiktu balstīta vienīgi zinātniski pamatotos datos, kas turklāt iegūti mūsdienām atbilstošo neinvazīvo metožu ceļā.

          LVMI “Silava” zinātniskā monitoringa dati apleicina, ka lai gan 2014.gadā pirms medību sezonas uz 1.decembri lūšu skaits Latvijā bijis aptuveni 410 dzīvnieku, trofeju tīkotājiem ticis atļauts iegūt 175 dzīvniekus. Togad medībās nošauti 172 vērtīgie un retie dzvnieki un pēc medību sezonas aprīlī Latvijas mežos palikuši vien 238 lūši. Taču neskatoties uz šādu niecīgu skaitu un iztrūkstot atbilstošai lielo plēsēju nomedīšanas limitu metodikai, visas turpmākās medību sezonas Latvijā Valsts meža dienests (VMD) atļāvis nogalināt 150 šos Eiropas kopienas valstīs aizsargājamos un vērtīgos dzīvniekus. “Silavas” zinātniskā monitoringa dati uzrāda, ka 2018.gada pavasarī pēc medību sezonas Latvijas mežos palikuši ne viarāk kā 180 lūši.

          Savukārt, analizējot VMD datus, uz kuriem atsaucas vadošās mednieku orhanizācijas, Valsts kontrole norādījusi: “Revīzijā virsmežniecībās konstatētais ļauj secināt, ka Valsts meža dienesta (virsmežniecībās) lielo plēsēju populācijas novērtējuma dati nav pārbaudāmi, jo:

1) gadu no gada par pamatu dzīvnieku novērtējumam tiek izmantots iepriekšējā gadā noteiktais dzīvnieku skaits, nav iespējams precīzi noteikt gadu, kas bijis “sākotnējais vai bāzes” gads, un iepazīties ar principiem un pieeju, kādā novērtējums veikts iepriekš;

2) gadījumos, kad dzīvnieku skaits tiek palielināts vai samazināts, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, netika sniegta skaidra pieeja, kas ļautu izsekot izmaiņu pamatojumam. Revīzijā tika norādīts, ka populācijas stāvokļa novērtēšanā tiek ņemta vērā informācija par virsmežniecības teritorijā nomedīto indivīdu dzimumu un vecumu, medību gaitu, fiksētajām vilku, lūšu klātbūtnes pazīmēm, uzbrukumiem mājlopiem, kas tiek salīdzināta ar iepriekšējām medību sezonām, kas ļauj noteikt populāciju tendences, kā arī tiek uzklausīti mednieku, zemju īpašnieku un iedzīvotāju viedoklis par novērotajām populāciju tendencēm, taču netika sniegti dokumenti vai norādīti konkrēti apsvērumi, kas pamatotu izmaiņas konkrētās uzskaites vienībās.”  

          Tātad, kā liecina pētījumi un arī kontrolējošās institūcijas atzinums, nav pamata ticēt mednieku organizāciju publiski apgalvotajam, ka lūšu populācija katru gadu pieaug - revīzijas dokuments un pētījumi atklāj pretējo. „[..] saskaņā ar Valsts meža dienesta revīzijā iesniegtajiem lielo plēsēju – vilku un lūšu – sugu populācijas stāvokļa novērtējuma datiem vilku skaita dinamika pēdējos gados vērtējama kā vienmērīga, kamēr lūšu skaits ar katru gadu nedaudz samazinās”, teikts VK ziņojumā. Līdz ar to ticēt atsevišķu mednieku organizāciju priekšstatiem par lūšu populācijas apjomu un stāvokli, būtu ticēt mītiem.

          Biedrības sagaida no atbildīgajām valsts institūcijām Vides ministrijas un Dabas aizsardzības pārvaldes konsekventu rīcību lūšu aizsardzības sistēmas ieviešanā, īstenojot Eiropas Padomes Dzīvotņu direktīvā noteikto nosacījumu izpildi un respektējot Saeimā iesniegto sabiedrības prasību izbeigt lūšu medības Latvijā.

 

Informāciju sagatavoja

Astrīda Notte

biedrības „Latvijas ainavas” pārstāve