Palīdzi ikdienas darbos!
Palīdzi ikdienas darbos!

Kontakti

MAP

Fr. Candera ielā 4, Rīgā

+371 67500491

Darba dienās un sestdienās no 10.00 līdz 17.00
Ceturtdienās un svētdienās - slēgts

6.Oktobris

Laimīgie stāsti septembrī!

Šomēnes īpašs prieks mums ir par kaķiem Tomasu, Darlu un Rasiņu!

Darla. Tīģerīte Darla ar brīnumaini skaistajām, zaļajām acīm patversmē dzīvoja vairāk kā pusgadu – no janvāra. Kaķenīte pie mums nonāca, jo tika atrasta, žēli ņaudot kādā pamestā dzīvoklī.

Nonākusi patversmē, mince ilgu laiku nevarēja iejusties – mincīte dzīvoja tikai savā būrītī, kaut gan viņai tika dota iespēja arī brīvi pastaigāties pa kaķu istabu. Tomēr ar laiku Darliņa iejutās un atvērās, sapratusi, ka kādu laiku viņai patversmi būs jāsauc par savām mājām. Mince parādīja, ka patiesībā ir ārkārtīgi mīļa un komunikabla, jauka un ļoti kārtīga kaķenīte, kura sadzīvo arī ar citiem minčiem.

Gandrīz 8 mēnešus par Darlu neviens tā arī interesi neizrādīja, un patversmes darbinieki jau pierada pie tā, ka vienmēr, ieejot kaķu istabā, viņu sagaida skaistā Darla – citi kaķīši gāja mājās, mainījās, bet Darliņa palika patversmē, par spīti tam, ka bija ļoti skaista, draudzīga un bija grūti atrast kaķenītei kādu sliktu īpašību.

Tomēr, kādā septembra dienā patversmē ieradās cilvēks, kas vēlējās mājas dot tieši tam kaķītim, kurš patversmē pavadījis visilgāko laiku, neizvirzot nekādas sevišķas prasības pret kaķīša izskatu vai vecumu. Tā nu Darla beidzot devās saimniekot uz privātmāju Lielvārdē, kur turpina izrādīt, cik burvīgs kaķis viņa patiešām ir. Mince jaunajiem saimniekiem pieķērās jau pirmajās dienās, un tagad nevēlas no viņiem atiet ne soli, it kā baidoties, ka viņu atkal nepamet vienu. Taču šoreiz mēs zinām, ka Darla ir nonākusi īstajās mājās, kur tiks lolota un mīlēta vienmēr!

Tomass. Tomasiņš tika atrasts ar pavisam slimām actiņām kādā pagalmā, kur mēģināja iedzīvoties vietējā kaķu kolonijā. Tomasiņš kļuva jo dienas, jo vārgāks un viņa actiņas – arvien slimākas. Kāda labsirdīga sieviete, kas dzīvoja namā, pie kura mincis uzradās, nespēja noskatīties, kā ārkārtīgi mīļais kaķēns kļūst arvien slimāks un vārgāks, un atnesa kaķēnu uz patversmi. Izrādījās, ka kaķu pusaudzītim ir neatgriezeniski bojātas actiņas – ar vienu aci mincis neredzēs vairs nekad, bet otrai spēja redzēt vēl bija saglabājusies.

Patversmes darbinieki ar skumjām saprata, ka, lai arī kaķēns bija neatkārtojami mīļš un neticami draudzīgs pret visiem, viņa izredzes doties uz jaunām mājām bija gauži niecīgas, jo kaķēna actiņas pārklāja plēves un radīja arī vizuālu defektu – šādiem kaķīšiem pakaļ nāk ļoti reti un tiem nereti nākas ļoti ilgu laiku pavadīt patversmē, būrītī.

Tomēr Tomasiņam paveicās, jo kādā dienā neilgi pēc viņa ierašanās patversmē, uz patversmi atnāca cilvēki, kuri vēlējās adoptēt pavisam citu kaķīti. Tomēr, ieraugot Tomasu, cilvēkiem kļuva minča ļoti žēl, un iepazīstoties ar jauko kaķēnu, viņi saprata, ka milzīgā mīlestība pret visu pasauli, kas mājo mazajā kaķēnā, pārspēj jebkādus vizuālos defektus un mincis devās mājās, kur tagad laimīgi saimnieko kopā ar vēl vienu no patversmes ņemtu kaķenīti!

Rasiņa. Mazā Rasiņa patversmē nonāca jūnijā, kad bija jau sācies kaķēnu laiks. Mincīte tika atrasta Kalnciemā, pavisam savārgusi un slima – bija brīži, kad patversmes darbiniekiem likās, ka Rasaiņa neizdzīvos, tomēr kaķenīte izrādīja apbrīnojamu vēlmi dzīvot un, par spīti tam, ka ārstēšanās bija ilga un grūta, mincīte pamazām atlaba un kļuva par veselīgu, skaistu un ārkārtīgi mīļu kaķu bērnu! Rasiņa ļāva sevi ārstēt un nemaz nepretojās nekādām ārstniecības procedūrām kā zinādama, ka tas viss tiek darīts, lai palīdzētu kaķu meitiņai ātrāk kļūt veselai.

Visas garās ārstēšanās laikā kaķīte bija un palika tikpat sirsnīga un jauka, kāda bija sākumā. Tomēr, nevienam nesaprotamu iemeslu dēļ mazā, jaukā kaķenīte patversmē dzīvoja gandrīz divus mēnešus, un neviens pat lāga neinteresējās par skaisto minci. Priekš kaķēna divi patversmē pavadīti mēneši ir ļoti daudz, un patversmes darbinieki bija neizpratnē, kāpēc neviens cilvēks neizvēlas mājas dot Rasiņai, kura, laikam ritot, kļuva arvien skaistāka un mīļāka, atkopjoties pēc slimības.

Tomēr beidzot, kādā septembra dienā patversmē ieradās cilvēki, kuri izvēlējās uz mājām līdzi vest tieši Rasiņu, un beidzot arī viņa tika pie savām sen gaidītajām un pelnītajām, īstajām mājām!