Adoptē mīluli!
Adoptē mīluli!

Kontakti

MAP

Fr. Candera ielā 4, Rīgā

+371 67500491

Darba dienās un sestdienās no 10.00 līdz 17.00
Ceturtdienās un svētdienās - slēgts

31.Maijs

Laimīgie stāsti maijā!

Kā vienmēr priecājamies par visiem maijā adoptētajiem minčiem, bet vislielākais prieks ir par runčuku Mijukī un kaķenītēm Mīci un Nelliju!

Mijukī. Skaistais lielizmēra kaķu vīrs patversmē nonāca kopā ar kaķenīti Miu no Carnikavas. Kaķīšu saimnieks smagi saslima un nokļuva slimnīcā, un abi minči palika vieni paši. Kādu laiku par abiem rūpējās saimnieka kaimiņi, tomēr saprazdami, ka tāda dzīve nevienam kaķim nav piemērota, nogādāja abus patversmē.

Te izrādījās, ka Mijukī ir ļoti alerģisks, kas, papildus viņa jau diezgan cienījamajam vecumam, kļuva par iemeslu tam, ka minci ilgu laiku neviens nevēlējās adoptēt, jo uzņemt savās mājās dzīvnieciņu ar veselības problēmām uzņemas vien retais.

Tomēr pēc vairākiem mēnešiem patversmē ieradās kāda jauka ģimene tieši pēc Mijukī – cilvēkiem šķērslis nebija ne runčuka vecums, ne arī tas, ka jaunajiem saimniekiem vienmēr būs rūpīgi jāseko līdzi minča diētai.

Skaistais runcis mājās iedzīvojās ļoti ātri, un viņa jaunie saimnieki nespēj vien beigt priecāties par to, cik lielisku draugu viņi ir atraduši!

Mīce. Mīce patversmē nonāca, jo nomira viņas saimniece. Kaķenīte par nonākšanu patversmes būrī bija neizpratnē un šokā – mincīte nekādi nespēja saprast, kur palikusi viņas mīļā saimniece, kura par savu kaķīti bija ļoti rūpējusies un lolojusi.

Mīcei ļoti paveicās, jo viņai patversmē nācās pavadīt vien dažas nedēļas. Maija vidū patversmi apmeklēja kāda sieviete, kura izvēlējās uz mājām ņemt tieši Mīci! Jaunā saimniece stāsta, ka Mīcīte, lai arī sākumā pavisam sabijusies no jaunajiem apstākļiem, ar katru dienu arvien vairāk iedzīvojas jaunajās mājās, pierod pie jaunajiem apstākļiem, un nu jau ir sapratusi, ka vairs nebūs jāatgriežas patversmes būrī, jo kaķenīte ir nonākusi pie īstajiem saimniekiem!

Nellija. Mazā Nellija patversmē nonāca, kad bija aptuveni 4 mēnešus veca. Kaķenīte tika atrasta uz ielas ļoti novārgusi un slima. Ilgais laiks, kas bija nepieciešams, lai kaķenīte atkoptos un izārstētos, diemžēl atstāja iespaidu uz mincītes raksturu – kaķenītei katru dienu tika veiktas ārstēšanas procedūras, Nellija nespēja ar tām samierināties un pazaudēja daļu uzticības cilvēkiem.

Pēc izārstēšanās kaķenīte vēl ilgu laiku ne par ko nevēlējās draudzēties ar cilvēkiem, tomēr pamazām, pēc vairākiem mēnešiem, Nellija kļuva nedaudz drošāka un pret dažiem patversmes darbiniekiem, pie kuriem bija pieradusi, jau izrādīja pieķeršanos un draudzību.

Tomēr ar patversmes viesiem mincīte ļoti reti izvēlējās draudzēties un pārsvarā, apmeklētājiem ienākot, Nellija izvelējās drošības nolūkos noslēpties kādā slēpnī un klusiņām novērot notiekošo no malas.

Tā nu Nellija patversmē no kaķēna kļuva par kaķu jaunieti, un patversmes darbiniekiem šķita, ka mincītei mājas atrast neizdosies nekad. Bet kādā skaistā dienā patversmē ieradās cilvēki, kuri bija stingri nolēmuši mājas dot tieši viņai! Jaunos saimniekus neatturēja ne tas, ka mincīte sākumā nemaz nedomāja ar viņiem draudzēties, ne arī tas, ka, atkal mainot vidi, Nellijai būs jāpierod pie jaunajiem apstākļiem no jauna un tas, visticamāk, prasīs ne mazumu laika!

Nu Nellija jau vairākas nedēļas dzīvo savās jaunajās mājās, kur pamazām pierod pie jaunās vides un jaunajiem saimniekiem! Minces saimnieki saprot, ka Nellijai nepieciešams daudz laika, lai pilnībā pierastu pie jaunās dzīves, un saimnieki ļauj mincītei iepazīt jauno mājvietu lēnām un kaķenīti nesteidzinot!