Ziedo mums!
Ziedo mums!

Kontakti

MAP

Fr. Candera ielā 4, Rīgā

+371 67500491

Darba dienās un sestdienās no 10.00 līdz 17.00
Ceturtdienās un svētdienās - slēgts

6.Marts

Laimīgie stāsti februārī

Priecājamies par visiem īsajā februāra mēnesī adoptētajiem minčiem, taču šoreiz īpaši lielu prieku sagādāja kaķīšu Toma, Filipa un melnās minces Panteras došanās jaunajās mājās!

Filips. Ārkārtīgi mīlīgais klēpja kaķis Filips pirmo reizi patversmē nonāca jau pagājušā gada martā, kad tika atrasts, pieklīdis kādā kaķu kolonijā Mārupē. Minčuks bija novārdzis un netīrs, bet ārkārtīgi draudzīgs, tāpēc patversmes darbinieki sākumā bija pārliecināti, ka kaķīti meklēs tā īstie saimnieki, tomēr neviens par burvīgo kaķi nelikās ne zinis vairākus mēnešus. Tā nu Filips dzīvoja patversmē, līdz beidzot, maijā viņš tika adoptēts.

Tomēr šā gada sākumā notika nelaime un Filipa saimniece nomira un kaķītis patversmē nonāca vēlreiz. Šķiet, pie savas mīļās saimnieces Filips tikai bija kļuvis vēl mīļāks, vēl draudzīgāks, un šoreiz viņam paveicās ātri – jau pēc dažām nedēļām kādi jauki cilvēki izvēlējās uz mājās ņemt tieši Filipu!

Pantera sākotnēji dzīvoja pie kurlmēmas sievietes, kura vairs nespēja par to parūpēties, tāpēc mincei trokšņainā patversmes dzīve radīja lielu stresu. Tika pieņemts lēmums Panteru vest uz patversmes kaķu koloniju. Taču ar laiku kaķu dāma arvien vairāk sāka pierast pie kopēju glāstiem un apkārtējiem trokšņiem, un patversmes darbinieki saprata, ka mince ir pelnījusi jaunus, mīlošus saimniekus.

Pantera tika atvesta atpakaļ uz patversmes telpām, kur turpināja izrādīt, cik maigas dabas kaķenīte viņa ir, tomēr, ņemot vērā, ka mincīte jau bija diezgan cienījamā vecumā, patversmes darbinieki baidījās, ka kaķīte patversmē pavadīs ilgus un skumjus mēnešus. Bet jau pēc mēneša, februārī, Panterai negaidīti paveicās, jo viņu mājaslapā ieraudzīja kāda jauka sieviete, kura vēlējās kaķīti uzņemt savās mājās! Tā nu mince jau vairākas nedēļas saimnieko Liepājā kopā ar vairākiem citiem mincīšiem!

Toms. Tomiņš patversmē nonāca, jo viņa iepriekšējais “saimnieks”, izvācoties no dzīvokļa, skaisto minci atstāja tur kopā ar vecām, nevajadzīgām mēbelēm... Pirmās nedēļas mincītis bija izmisumā – nobijies, apmulsis un neizpratnē par notiekošo. Tomēr laika gaitā skaistais, lielais kaķis atvērās, pierada pie patversmes darbiniekiem un jaunajiem apstākļiem un parādīja, ka patiesībā viņš ir ļoti jauks, aktīvs un bezgala komunikabls kaķis. Tomiņš uz laiku tika uzņemts pagaidu mājās, bet tur izrādījās, ka mincis sevi uzskata par galveno priekšnieku – mājās jau esošais, ļoti draudzīgais suņuks tika apcelts un apcelšana ar laiku nevis mazinājās, bet tikai pieņēmās spēkā, tādēļ Toms tika nogādāts atpakaļ patversmē.

Likās, ka Tomiņa dominance nav sevišķa problēma un viņš kā vienīgais mājas mīlulis ātri vien sev atradīs mājas, tomēr atklājās, ka kaķītim ir veselības problēmas – tādas, ar kurām var sadzīvot, bet tomēr tas tikai nozīmēja papildu grūtības minča uzturēšanā.

Cilvēki, kuri ienāca kaķu istabā, vēloties adoptēt dzīvnieciņu, ļoti priecājās par Tomiņa raksturu un izdarībām, bet, izdzirduši par veselības problēmām, nobijās un nevēlējās uzņemt minci savās mājās. Tomēr tieši februārī patversmē ieradās jauki cilvēki, kuriem Tomiņš ļoti iepatikās un kuriem viņa veselības problēmas nešķita liels šķērslis. Dažas dienas apdomājušies, cilvēki ieradās patversmē vēlreiz – lai minci rezervētu! Vispirms tika sagādātas visas kaķītim nepieciešamās lietas – speciālā barība, trauciņi, tualete, nagu asināmais kociņš un citas nepieciešamās lietas, un tad, februāra pēdējā dienā, patversmes darbinieku iemīļotais Tomiņš nedaudz satraucies devās mājās!