Palīdzi ikdienas darbos!
Palīdzi ikdienas darbos!

Kontakti

MAP

Fr. Candera ielā 4, Rīgā

+371 67500491

Darba dienās un sestdienās no 10.00 līdz 17.00
Ceturtdienās un svētdienās - slēgts

3.Maijs

Laimīgie stāsti aprīlī!

Aprīlī ļoti liels prieks par patversmes senioriem Miku un Sisi, kuri devās uz jaunām mājām, kā arī visiem citiem 16 ūsaiņiem, kuri sagaidīja jaunus saimniekus.

MIKA un SISE Abi minkas patversmē nonāca, jo viņu saimniece aizgāja aizsaulē. Kaķīši bija visvecākie kaķi patversmē. 11 gadus ūsaiņi bija mitinājušies pie kādas kundzes, tāpēc nonākot patversmes būrītī māca šaubas, vai minči spēs iedzīvoties, vai ļoti nepārdzīvos pārmaiņas dzīvē. Taču kaķi ātri pieņēma jaunos apstākļus un spēja labi adaptēties. Ar laiku sapratām, ka kaķi ir arī šķirami – lai arī 11 sava mūža gadus minči diendienā bija bijuši kopā, viņi labi spēja iztikt viens bez otra un katrs būt pats par sevi. Sise bija vairāk ieturēta un neitrāla attiecībā uz komunikāciju ar cilvēku, taču Mika bija pilnīgs pretstats – draudzīgs, komunikabls, vēlējās pat ielīs klēpī un mīļoties.

Sieviete, kura Miku adoptēja, teica, ka runcis pats viņu ir izvēlējies, jo uzreiz nāca klāt, mīļojās, parādīja savu jauko raksturu un viņa ne mirkli neesot šaubījusies, ka Mika ir viņas kaķis, un, ilgi nedomādama, runčuku veda uz mājām. Jaunajās mājās kaķītis esot iejuties uzreiz. Jaunie saimnieki esot ļoti laimīgi un Mika, jūtoties tāpat.

Savukārt Sisīte vēl nedēļu pēc Mika adopcijas pavadīja patversmes būrītī un Lieldienu nedēļā arī devās uz jaunām mājām Baltezerā.

POGA Mince tika atrasta kādā autobusu pieturā Berģos. Kaķenīti bija pamanījusi, kāda sieviete un ūsaine viņu esot uzrunājusi. Bija redzams, ka kaķenīte ir mājas kaķis, jo bija draudzīga, mīļa un nāca cilvēkiem klāt. Taču ilgu laiku mince jau bija mitinājusies autobusu pieturā un sieviete nolēma mēģināt kaķīti nest uz mājām un meklēt mincei jaunas mājas. Tā Poga nonāca patversmē. Ūsaine ātri iejutās, bija draudzīga arī ar citiem kaķīšiem, raksturā vairāk mierīga un nosvērta. 6. aprīlī Podziņa devās uz jaunām mājām tepat Rīgā.

KRELLE Septiņgadīgā kaķenīte Krelle savā dzīvē bija piedzīvojusi nodevību, cietsirdību, bailes un neziņu. Kaķenīte patversmē tika nogādāta ar vēl diviem citiem kaķīšiem, iespējams, viņas meitiņām. Kāds vīrietis bija iegādājies īpašumu, nemaz nenojaušot, ka ēkā atrodas kaķi. Tikai pēc divām nedēļām vīrietis konstatējis, ka telpās atradušies trīs kaķīši, kuri visas šīs dienas dzīvojuši badā, izslāpuši un pārbijušies. Pēc sazināšanās ar patversmi, visas trīs mincītes tika nogādātas šeit. Kaķenītes bija briesmīgā stāvoklī, visas šīs bailēs un badā pavadītās divās nedēļās acīmredzot ēdušas bija jebko, ko varēja atrast ēkā, bet tas noteikti nebija ēdiens, jo vairākas dienas dzīvnieciņu organismi attīrījās no apēstajiem plastmasas maisiņiem un sieriņu “Kārums” iepakojumiem. Tikai pēc tam kaķenīte sāka justies labāk, sāka uzņemt barību, kas domāta kaķiem un sāka atkopties. Krellei arī bija austiņās ērcīte, kuru nācās ilgstoši, divos piegājienos ārstēt. Raksturā Krellīte bija mierīgs kaķītis, atbildēja uz cilvēka glāstiem ar acu skatienu un murrāšanu. Mince mājās devās Lieldienu laikā – Zaļajā Ceturtdienā.

PAPUCĪTIS ANTONIO Astoņgadīgais runčuks kopā ar kaķēniem Čiepiņu, Cukuru un Čipsīti kādā janvāra agrā rītā tika atstāti kartona kastē pie patversmes durvīm. Iemesls, kāpēc minkas tika pamesti, tā arī neatklājās. Visiem kaķīšiem tika sniegta pirmā veterinārā medicīniskā apskate un tika konstatēta austiņu ērce un actiņu iekaisums.

Runčuks Antonio arī ilgstoši mocījās ar iesnām, izgājis vairākus antibiotiku kursus, situācija nedaudz uzlabojās. Rezultātā patversmes veterinārārsts konstatēja, ka Papucim ir hroniskas iesnas, kuras ar antibiotikām izārstēt nevar. Runčuka fantastiskais, draudzīgais un vienlaikus rotaļīgais raksturs uzrunāja kādu jaunu puisi, kuram runcis uzreiz iepatikās. Papuča mīļākā nodarbe patversmē bija bumbiņu dzenāšana, ko noteikti viņš turpinās darīt arī jaunajās mājās.