Jaunumi

Eiropas kampaņas ietvaros Rīgā aicinās ieviest godīgu vistas gaļas marķējumu

Lai aicinātu Eiropas Savienībā ieviest tādu mājputnu gaļas marķējumu, kurā būtu norādīts putnu turēšanas veids, 11.augustā Rīgā ieradīsies Eiropas kampaņas “Pieprasām godīgu vistas gaļas marķēšanu!” galvenā varone vista Roza.

Latvija ir astotā valsts, ko Roza apmeklēs savas 39 dienu ilgās Eiropas Savienības tūres laikā, kas sākās Londonā  1.augustā, bet noslēgsies  Briselē 8.septembrī. Šajā laikā Roza apmeklēs vairāk nekā 20 ES dalībvalstis.

39 dienas ir gaļai intensīvi audzētu vistu vidējais dzīves ilgums. Intensīvās audzēšanas sistēmā putnus mākslīgi stimulē augt nedabīgi ātri, kas izraisa būtiskas labturības problēmas - putni bieži cieš no smagām sirdskaitēm, klibuma un citām veselības problēmām. Tāpēc Roza aicina ES ieviest skaidru, obligātu mājputnu gaļas marķēšanu, lai patērētāji, iegādājoties putnu gaļu, varētu saņemt atbildi uz vienkāršu jautājumu: "Kā audzēta šī vista?"  

Pētījumi liecina, ka Rozas misiju atbalsta vairums Eiropas iedzīvotāju [1]: astoņi no desmit Eiropas Savienības patērētājiem atbalsta obligātu mājputnu gaļas marķēšanu atbilstoši turēšanas veidam.

Eiropas Komisija šovasar plāno pārskatīt mājputnu gaļas marķēšanas prasības, un Roza aicina ar likumu noteikt godīgu, obligātu marķēšanu Eiropas patērētāju interesēs. Šis solis varētu uzlabot miljoniem gaļas cāļu dzīves apstākļus, līdzīgi kā tas notika ar dējējvistām, ieviešot obligātu olu marķēšanu atbilstoši turēšanas veidam, jo patērētāji, kuriem ir iespēja uzzināt, ar kādām metodēm audzēti dzīvnieki, biežāk izvēlas tādus produktus, kuru ražošanā dzīvniekiem nodrošināta lielāka labturība.

Lai parādītu Eiropas Komisijai patērētāju attieksmi, Roza aicina ES iedzīvotājus parakstīt vēstuli Eiropas veselības un patērētāju aizsardzības komisāram un dalībvalstu zemkopības ministriem. Vēstuli var parakstīt elektroniski: http://action.ciwf.org.uk/ea-action/action.

Vistu Rozu attēlo trīs brīvprātīgās no Apvienotās Karalistes:  brīvos apstākļos turētu vistu audzētāja no Devonas Tamzina Frenča, dzīvnieku zinātnes studente no Berkšīras Džoanna Olsone un dzīvnieku aizsardzības aktīviste no Eseksas Sema Vaita.

Mājputnu audzētāja Tamzina Frenča norāda: "Turēšanas veids jau šobrīd ir jānorāda olu marķējumā. Tas nozīmē, ka patērētājs var uzzināt, kāda audzēšanas sistēma izmantota, lai ražotu olas. Pēc šī marķējuma ieviešanas ir ievērojami pieaudzis to dējējvistu skaits, kuras tiek turētas ārpus būriem.[2]Obligātā olu marķēšana tādiem ražotājiem kā man ir devusi iespēju noteikt atšķirīgu cenu un pelnīt labāk un godīgāk. Es vēlos, lai šāda marķēšana attiektos arī uz vistas gaļu, jo skaidra, salīdzināma, tirgošanas vietā iegūstama informācija ir nozīmīga augstas labturības produktu tirgus attīstībai. Eiropas Komisija 2012.gadā patērētājiem apsolīja sniegt pilnīgāku informāciju par lauksaimniecības dzīvnieku labturību. Mājputnu gaļas obligāta marķēšana to nodrošinātu, un tam nepieciešams tikai viens vienkāršs noteikumu grozījums.[3]”

Dzīvnieku zinātnes studente Džoanna Olsone uzsver: "Apmēram 90% ES ražotās vistas gaļas iegūta no putniem, kas tiek turēti intensīvās audzēšanas sistēmās iekštelpās. Šīs vistas dzīvo nedabīgos apstākļos un aug nedabīgā veidā. Pārspīlētais augšanas ātrums var izraisīt smagas sirdskaites un klibumu. Tie nav apstākļi, kādus vairums cilvēku vēlētos redzēt putnu fermās.”

Dzīvnieku labturības kampaņas dalībniece Sema Vaita atzīst: "Daudzi gaļas un piena uzņēmumi  izmanto maldinošus formulējumus un attēlus, kas rada priekšstatu, ka dzīvnieki tiek turēti pietiekami plašos, "dabīgos" apstākļos pat tad, ja patiesībā tie ir audzēti intensīvās audzēšanas sistēmās. Olu marķēšana ir pierādījusi, ka patērētāji var uzlabot lauksaimniecības dzīvnieku dzīves apstākļus, taču to iespējams panākt tikai tad, ja uz produktiem ir norādīta godīga, salīdzināma informācija."

Latvijā Roza ieradīsies pirmdien, 11.augustā. No plkst.13.30 līdz plkst.15.00  Roza būs sastopama Audēju ielā pie galerijas “Centrs”,  bet no plkst.15.30 līdz plkst.17.00 – pie tirdzniecības centra “Stockmann” 13.janvāra ielā.

Uzziņai:

• Rozas ceļojums sākās 1. augustā Londonā, Apvienotajā Karalistē. Tas beigsies 8. septembrī Briselē, Beļģijā. Roza viesosies arī Nīderlandē, Vācijā, Dānijā, Zviedrijā, Somijā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā, Čehijā, Slovākijā, Austrijā, Ungārijā, Rumānijā, Bulgārijā, Grieķijā, Itālijā, Spānijā un Francijā. Latvijā Roza ieradīsies no Tallinas, bet tālāk dosies uz Viļņu.
• 39Days4Rosa ir daļa no kampaņas "Marķējumam ir nozīme". Tas ir partnerības projekts, kurā piedalās organizācijas Compassion in World Farming, RSPCA, Soil Association un World Animal Protection. Kampaņu "Marķējumam ir nozīme" atbalsta arī Eiropas dzīvnieku aizsardzības organizāciju apvienība “Eurogroup for Animals”, kuras dalīborganizācija ir nodibinājums “Dzīvnieku Drauga fonds”.
• Rozas 39 dienu ceļojumam var sekot vietnēs Twitter (@39Days4Rosa, #39Days4Rosa) un YouTube (39Days4Rosa), kā arī mājas lapā http://www.labellingmatters.org/39days4rosa/39days4rosa.html.
• Tamzina Frenča (23 gadi) ir brīvos apstākļos turētu vistu audzētāja. Viņai ir pirmā līmeņa izcilības diploms vides ģeogrāfijā. Viņa bija savas universitātes Vides apvienības priekšsēdētāja vietniece un darbojas kā brīvprātīgā organizācijā “Zemes draugi” (Friends of the Earth).
• Džoanna Olsone (22 gadi) šobrīd studē, lai iegūtu bakalaura grādu dzīvnieku zinātnē. Viņa kā brīvprātīgā darbojas veterinārajā ķirurģijā un organizācijā “Compassion in World Farming”, kā arī brīvprātīgi strādā bērnudārzā. Viņa runā angliski un zviedriski.
• Sema Vaita (24 gadi) studēja tēlotājmākslu un angļu valodu. Viņa bija galvenā redaktore savas universitātes avīzē un runā angliski un franciski. Viņa ir piedalījusies filmu uzņemšanā un sabiedriskajos pasākumos.

[1] Qa Research, 2013. Pētījums par gaļas un piena produktu marķēšanu atbilstoši ražošanas metodei – ziņojums kampaņai "Marķējumam ir nozīme", www.labellingmatters.org.

[2] Komisijas dati liecina, ka ārpus būriem turētu dējējvistu īpatsvars Eiropā palielinājies no 19,7% 2003.gadā līdz 42,2% 2012.gadā (Eiropas Komisija, 2013. Dējējvistas pēc to turēšanas veida. CIRCABC). Tikai Apvienotajā Karalistē vien no ārpus būriem dzīvojošām vistām iegūtu olu īpatsvars pieauga no 31% 2003.gadā līdz 51% 2012.gadā (Defra, 2013. Apvienotās Karalistes ceturkšņa olu iepakojuma punktu pārskats). Pētījumi Lielbritānijā, Francijā un Čehijā 2013.gadā atklāja, ka 59% cilvēku atbalsta ES olu marķēšanas sistēmu, bet 65% atzīst to par noderīgu (Qa Research, 2013. Pētījums par gaļas un piena produktu marķēšanu atbilstīgi ražošanas metodei – ziņojums kampaņai "Marķējumam ir nozīme", www.labellingmatters.org).

[3] ES tiesību akti (Komisijas Regula 543/2008) par mājputnu gaļas tirdzniecības standartiem jau pašlaik nosaka ražošanas veidus brīvos apstākļos turētām un ekstensīvi iekštelpās audzētām vistām. Šī regula, kas ir spēkā kopš 1991.gada, nosaka standartus, kuri  jāievēro, ja mazumtirgotāji vēlas marķēt vistu kā "brīvos apstākļos turētu" vai "ekstensīvi iekštelpās audzētu". Šos marķēšanas noteikumus būtu jāpadara no brīvprātīgiem par obligātiem, kā arī jāpievieno prasību, ka to vistu gaļu, kuras ir intensīvi audzētas iekštelpās, jāmarķē ar "intensīvi iekštelpās audzēta".