Ziedo mums!
Ziedo mums!

Kontakti

MAP

Fr. Candera ielā 4, Rīgā

+371 67500491

Darba dienās no 10.00 līdz 16.00 un sestdienās no 10.00 līdz 17.00
Ceturtdienās un svētdienās - slēgts

10.Septembris, 2016

Dzīvnieku Draugs paveiktais augustā

2016.gada augustā patversmē “Dzīvnieku draugs” uzņemti 30 kaķi, bet no patversmes adoptēti 35 kaķi un papagailītis. Vidēji patversmē ik dienas uzturējās 60 kaķi.

Ielas kaķu sterilizācijas programmas ietvaros augustā „Dzīvnieku Drauga” sociālā veterinārā klīnika sasniedza jaunu padarītā darba rekordu – klīnikā tika sterilizēti 135 bezpajumtes kaķi, bet sadarbības klīnikā Alūksnē – vēl 30, līdz ar to kopumā augustā sterilizēti 165 ielu minči. Veterinārmedicīniskā palīdzība sniegta 30  dzīvniekiem, 16 kaķiem veikti vīrusu infekcijas slimību testi, bet 4 kaķiem - sēnīšu infekciju testi. Tāpat izdarītas 4 asins analīzes, bet profilaktiskie pasākumi – attārpošana, atblusošana – veikti 78  dzīvniekiem.

Laimīgie stāsti augustā

Verners

Rudo runci Verneru kāds iebāza viņa paša tualetes kastē, aizlīmējot visas izejas ar skoču. Rūpīgi sapakoto kasti šī persona nolika pie atkritumu urnām...

Nav saprotams, kāpēc Verneram ticis nolemts šāds liktenis - runčuks acīmredzami ir ļoti labi kopts un mīlēts. Pat nedaudz par daudz labi, jo kaķim ir pamatīgs liekais svars. Iespējams, viņš ir no tiem kaķiem, kas pēc savu gados veco saimnieku nāves kļuvis lieks, jo neviens no tuviniekiem atbildību par viņu uzņemties nav vēlējies.

Cik ilgi Verners pārbijies sēdēja tualetes kastē, nav zināms, taču pietiekami ilgi, lai nonāktu pilnīgā šoka stāvoklī. Pirmās dienas patversmē runčuks, kurš acīmredzami ir mājas kaķis, šoka dēļ uzvedās kā satrakojies mežonis - šņākdams un rūkdams metās virsū ikvienam, kas vien mēģināja viņam tuvoties, patiesībā būdams vienkārši līdz nāvei pārbijies un nesaprazdams, kas notiek. Taču pēc dažām dienām Verners mazliet atguvās un saprata, ka cilvēki patversmē viņam pāri nedarīs. Trakojošā mežoņa vietā nu bija dziļi nelaimīgs un izmisis kaķis, kurš katram, kas pie viņa ienāca, ar žēliem ņaudieniem vaicāja: "Kāpēc?" Ja kaķi prastu raudāt, Verners noteikti to darītu. Taču viņš neprot, tikai dziļi dziļi viņa dzintarkrāsas acīs vīdēja skumjas un izmisums...

Par laimi, Vernera skumjais stāsts aizkustināja daudzus un drīz vien runčuks devās uz jaunām mājām.

Papagailītis Vilnis

Mazais, zaļais viļņpapagailītis Vilnis tika notverts uz ielas. Lai gan gribējās ticēt, ka šādam eksotiskam putniņam noteikti ir bijuši saimnieki, diemžēl putniņu neviens tā arī nemeklēja un viņš pavadīja patversmē gandrīz mēnesi. Lai gan Vilnis, kura būrītis tika novietots patversmes plašajā, gaišajā un daudziem istabas augiem greznotajā sanāksmju zālē, izskatījās visnotaļ laimīgs un apmierināts, skaļi dziedādams savas dziesmas, tomēr saprotams, ka kaķu patversme it nemaz nav piemērotākā vieta šādam mazam lidonītim.

Tāpēc viss patversmes kolektīvs patiesi priecājās, kad Vilnis  beidzot tika adoptēts. Viņa jaunie saimnieki ir īsti putnmīļi – viņu mājās putniņiem atvēlēta vesela istaba un tie vienmēr var lidināties brīvi. Jau trešā dienā pēc pārbraukšanas jaunajās mājās arī Vilnis tika izlaists no būra un iedraudzējās ar saviem jaunajiem draugiem - divām dāmām (Čībiņa, Tūtiņa) un diviem kungiem (Zaļais, Mazais). „Tagad es esmu brīvībā, varu lidot un darīt ko gribu!” no jaunajām mājām ziņo Vilnis.

Maikija

Kaķenītes Maikijas dzīvesstāsts ir ļoti sarežģīts un raibs. Mincītei bija mīloša saimniece, bet diemžēl kundze aizgāja aizsaulē. Maikija palika radinieku aizgādībā, taču arī viņu dzīves iegrozījās tā, ka nācās pārcelties uz dzīvi uz ārzemēm, kur kaķīti nu nekādi nebija iespējams paņemt līdzi. Tā nu minces mierīgā dzīve sagriezās kājām gaisā un viņa nonāca patversmē. Kaķenīte bija arī pazaudējusi astīti, izkrizdama pa logu un salaužot to tik smagi, ka asti nācās amputēt.

Patversmē Maikija pavadīja piecus garus mēnešus, iekarodama visa kolektīva simpātijas ar savu mierīgo, draudzīgo raksturu un omulību. Maikija nekad neuzbāzās ar savu mīlestību, taču vienmēr no sirds priecājās saņemt glāstus, kuru patversmes dzīvniekiem vienmēr ir nedaudz par maz.

Tagad Maikijai vairs netrūkst ne glāstu, ne mīlestības, jo jaunajās mājās viņa tos saņem pārpārēm.

Ķepucis

Ķepuci un viņa brālīti Melni kāda kaķu aprūpētāja maija sākumā atrada pagrabā. Patversmē kaķēniem tika izārstētas slimās actiņas un austiņas, kurās bija ieperinājusies ausu ērcīte. Brālītis Melnis ātri vien saprata, ka cilvēki ir kaķu vislabākie draugi, savukārt milzausis tīģerītis Ķepucis bija daudz atturīgāks un viņa pieradināšana prasīja ilgu laiku un pacietību.

Toties tad, kad Ķepucis beidzot pārvarēja neuzticības un baiļu barjeru, runčuks izvērtās par vienu no vismīlīgākajiem un draudzīgākajiem kaķiem patversmē. Runčuks bija gatavs stundām ilgi rāmi gulēt cilvēka rokās, murrāt un ik pa laikam pieglaust purniņu pie vaiga, tā apliecinot savu pieķeršanos un mīlestību.

Tieši to viņš darīja arī dienā, kad kāda ģimene ieradās patversmē izvēlēties sev mīluli. Ielikts savas nākamās saimnieces rokās, Ķepucis pieglaudās viņai un sāka malt savas dzirnaviņas, un darīja to visu laiku, kamēr notika saruna un ģimene aplūkoja pārējos kaķu istabas iemītniekus, it kā sacīdams: „Skatieties vien uz viņiem, bet jūsējais esmu es!”