Adoptē mīluli!
Adoptē mīluli!

Kontakti

MAP

Fr. Candera ielā 4, Rīgā

+371 67500491

Darba dienās un sestdienās no 10.00 līdz 17.00
Ceturtdienās un svētdienās - slēgts

31.Jūlijs

Dzīvnieku Drauga paveiktais pirmajā pusgadā!

2019. gads jau skatās uz otru pusi, jo puse ir nodzīvota un daudz darbu sadarīti, tāpēc vēlamies padalīties ar tiem!

No 2019. gada janvāra līdz jūnijam “Dzīvnieku draugs” nodrošinājis bezmaksas veterināro palīdzību  – 66 dzīvniekiem bijusi nepieciešama ārstēšana, bet 206 dzīvniekiem veikta atblusošana un attārpošana, kā arī 196 - vakcinācija.

“Dzīvnieku drauga” klīnikā sterilizēti 141 bezsaimnieku kaķi, tostarp 107 kaķenes un 34 runči.

2019. gada pirmajā pusgadā patversmē esam uzņēmuši 150 kaķus un 4 suņus, bet mājas atraduši 119 kaķi un 3 suņi.

Lielu paldies sakām visiem mūsu brīvprātīgajiem, kuri kopā pirmajā pusgadā nostrādājuši 1172 brīvprātīgā darba stundas!

Notikumi pirmajā pusgadā:

Gada sākumā saņēmām sirsnīgu ziedojumu  patversmes iemītniekiem no ELFA DISTRALEC kolektīva; aprīlī ziedojumu patversmes minkām bija sarūpējuši Ziepniekkalna sākumskolas skolēni un viņu vecāki. Kā arī  maijā patversmi apciemoja studenti no Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes pašpārvaldes un Latvijas Zobārstniecības studentu asociācjas ar sarūpētiem ziedojumiem. Patversmes kaķukus lutinājis arī arī ZUZLITTER.COM, dāvinot vairākus maisus linu granulas kaķu tualetēm. 

Divas reizes patversmē viesojās pārstāvji no datorspēļu izstrādes uzņēmuma, kuri ar mēneša intervālu sarūpēja ziedojumu gan kaķu barības veidā, gan granulas ūsaiņu tualetēm. 

Maija mēnesī patversmē viesojās arī skolēni no Rīgas 94. vidusskolas 6. A klases ar sarūpētiem ziedojumiem. 

Sakām sirsnīgu paldies visiem mūsu draugiem un atbalstītājiem par sarūpētajām dāvanām un ziedojumiem patversmes iemītniekiem, kuri ar internetveikala NUKO.LV starpniecību nogādāja ziedojumu F.Candera iela 4, patversmes telpās.

Laimīgie stāsti:

TIMOTIJS. Viens no laimīgajiem stāstiem viennozīmīgi ir mūsu patversmes veterāns Timotijs, kurš mājās devās februārī, patversmē dzīvojot no 2018. gada janvāra sākumā. Vairāk kā gadu nepilnus trīs gadus jaunais Timītis (tā mēs dēvējām viņu patversmē) pabija šeit. Runčuks sākotnēji nonāca patversmes klīnikā – novārdzis un slims. Viņš tika atrasts kādā ielas kaķu kolonijā. Kaķu barotāja nevilcinoties nogādāja runci patversmes klīnikā, jo redzēja, ka dzīvnieciņam ir veselības problēmas – viņam bija nemitīga caureja, pats bija novārdzis, viņa organisms bija dehidrējies, un pats kaķītis jutās slikti. Pēc vairāku nedēļu ārstēšanās un vairāku analīžu rezultātiem mincim tikai konstatēta graudaugu nepanesamība – tas bija nemitīgās caurejas cēlonis. Sākot ēst pareizi un atbilstošu barību, kas nesatur graudaugus, runčuks ātri vien atguvās un atkopās. Viņas kažociņš kļuva skaists, arī svars nāca klāt strauji, jo mincis saprata, ka jāatgūst nokavētais. Tāpēc barību nācās dozēt. Katrā barošanas reizē runča acis iemirdzējās, tiklīdz viņš dzirdēja sausās barības paciņas čaukstoņu un pamanīja konservu trauciņu.

Timotijs labi iedzīvojās patversmē, pieņēma citus kaķus, bet nevarētu teikt, ka bija lielos draugos ar tiem. Raksturā attiecībā pret cilvēkiem mincis bija īsts draugs un kompanjons – ļoti Timītim patika cilvēka klātbūtne un uzmanība.

Runčuks savus jaunos saimniekus sagaidīja februārī un devās uz jaunām mājām tepat Rīgā. Jaunie saimnieki stāstīja, ka ūsainis ātri esot iedzīvojies. Pirmajā brīdī, atnesot mājās, gan esot pamucis zem vannas, bet ātri sapratis, ka stresam nav pamata. Ēdiena trauciņus un visu, kas ir saistīts ar ēšanas lietām, Timītis uzmanot ļoti akurāti. Īpaši vaktēts tiek ledusskapis, jo mincis ātri sapratis, ka tur glabājas labu labās lietas. Jaunie saimnieki gan stingri apzinās runča speciālo diētu ar speciālo barībiņu, taču esot interesanti vērot Timotija reakciju un uzvedību, rosoties pa virtuvi.

Esam ļoti priecīgi, ka runčuks pēc vairāk nekā gada dzīvošanas patversmē, beidzot sagaidīja jaukus, mīļus un gādīgus saimniekus.

MURKA.  Mince patversmē pavadīja 4 mēnešus. Kaķenīte esot atrasta uz ielas. Cilvēki, kuri ūsaini nogādāja patversmē stāstīja, ka pēc viņu domām, mince tika izlikta uz ielas pēc tam, kad kaimiņos dzīvojošais kungs aizgāja aizsaulē. Sievietei šķita, ka tas ir kaimiņa kaķītis. Pēc rakstura ļoti mierīgā, nosvērtā piecgadīgā kaķenīte sākotnēji ļoti pārdzīvoja pārmaiņas dzīvē, taču ar laiku samierinājās un pierada pie patversmes vides un citiem kaķīšiem apkārt, lai gan labprātāk mīlēja vienkārši snauduļot savā midziņā, retu reizi izejot no sava būrīša izstaipīt ķepas.

Kādā februāra dienā ģimene kopā ar bērniem ieradās adoptēt kaķi – patiesībā acīs bija iekrituši divi citi patversmes minči, bet mājās devās kopā ar Murku. Lai gan sākotnēji mincei pierast pie jaunās vides nebija viegli – pēc četriem mēnešiem pavadītā laika patversmē ūsainīte jau bija apradusi šeit, un atkal sekoja pārmaiņas dzīvē – atkal jauna vieta, citi cilvēki. Kaķīte neļāvās sevi glaudīt, jutās satraukta, un arī jaunie saimnieki pārdzīvoja un jutās tāpat, nezinot, vai mince maz iedzīvosies pie viņiem. Taču Murkai vienkārši vajadzēja dot laiku – tās nebija dienas, bet gan nedēļas. Tagad kaķenīte ir pieradusi pie jaunās vietas un pieņēmusi jaunos saimniekus.

Ance Nepilnu gadu jaunā kaķenīte Ance savā dzīvē bija piedzīvojusi nodevību, cietsirdību, bailes un neziņu. Kaķenīte patversmē tika nogādāta ar vēl diviem citiem kaķīšiem. Kāds vīrietis bija iegādājies īpašumu, nemaz nenojaušot, ka ēkā atrodas kaķi. Tikai pēc divām nedēļām vīrietis konstatējis, ka telpās atradušies trīs kaķīši, kuri visas šīs dienas dzīvojuši badā, izslāpuši un pārbijušies. Pēc sazināšanās ar patversmi, visas trīs mincītes tika nogādātas šeit. Kaķenītes bija briesmīgā stāvoklī, visas šīs bailēs un badā pavadītās divās nedēļās acīmredzot ēdušas bija jebko, ko varēja atrast ēkā, bet tas noteikti nebija ēdiens, jo vairākas dienas dzīvnieciņu organismi attīrījās no apēstajiem plastmasas maisiņiem un sieriņu “Kārums” iepakojumiem. Tikai pēc tam kaķenīte sāka justies labāk, sāka uzņemt barību, kas domāta kaķiem un sāka atkopties. Sajūtoties daudz labāk, Ance sāka izrādīt savu jauko, maigo raksturu, tiecās pēc cilvēka glāstiem, murrāja un rādīja vēderiņu, lai to pabužina.

Mincītes jaunie saimnieki bija braukuši tālu ceļu – no Ventspils. Kaķenīti jaunajās mājās sagaidīja vēl divi citi kaķīši.

MIKA un SISE Abi minkas patversmē nonāca, jo viņu saimniece aizgāja aizsaulē. Kaķīši bija visvecākie kaķi patversmē. 11 gadus ūsaiņi bija mitinājušies pie kādas kundzes, tāpēc nonākot patversmes būrītī māca šaubas, vai minči spēs iedzīvoties, vai ļoti nepārdzīvos pārmaiņas dzīvē. Taču kaķi ātri pieņēma jaunos apstākļus un spēja labi adaptēties. Ar laiku sapratām, ka kaķi ir arī šķirami – lai arī 11 sava mūža gadus minči diendienā bija bijuši kopā, viņi labi spēja iztikt viens bez otra un katrs būt pats par sevi. Sise bija vairāk ieturēta un neitrāla attiecībā uz komunikāciju ar cilvēku, taču Mika bija pilnīgs pretstats – draudzīgs, komunikabls, vēlējās pat ielīs klēpī un mīļoties.

Sieviete, kura Miku adoptēja, teica, ka runcis pats viņu ir izvēlējies, jo uzreiz nāca klāt, mīļojās, parādīja savu jauko raksturu un viņa ne mirkli neesot šaubījusies, ka Mika ir viņas kaķis, un, ilgi nedomādama, runčuku veda uz mājām. Jaunajās mājās kaķītis esot iejuties uzreiz. Jaunie saimnieki esot ļoti laimīgi un Mika, jūtoties tāpat.

Savukārt Sisīte vēl nedēļu pēc Mika adopcijas pavadīja patversmes būrītī un Lieldienu nedēļā arī devās uz jaunām mājām Baltezerā.