Adoptē mīluli!
Adoptē mīluli!

Kontakti

MAP

Fr. Candera ielā 4, Rīgā

+371 67500491

Darba dienās un sestdienās no 10.00 līdz 17.00
Ceturtdienās un svētdienās - slēgts

11.Jūlijs

Dzīvnieku drauga paveiktais 2018.gada pirmajā pusgadā

Laiks skrien vēja spārniem, un nemanot ir paskrējis 2018. gada pirmais pusgads, tāpēc vēlamies atskatīties uz šā gada pirmajos 6 mēnešos paveikto.

No 2018. gada janvāra līdz jūnijam “Dzīvnieku draugs” nodrošinājis bezmaksas veterināro palīdzību 498 dzīvniekiem – 126 dzīvniekiem bijusi nepieciešama ārstēšana, bet 372 dzīvniekiem veikti profilaktiskas ārstniecības pasākumi – atblusošana, attārpošana un vakcinācija.

“Dzīvnieku drauga” klīnikā sterilizēti 526 bezsaimnieku kaķi, tostarp 374 kaķenes un 155 runči.

2018. gada pirmajā pusgadā patversmē esam uzņēmuši 154 kaķus un 5 suņus, bet mājas atraduši 129 kaķi un 4 suņi.

Lielu paldies sakām visiem mūsu brīvprātīgajiem, kuri kopā pirmajā pusgadā nostrādājuši 1113 brīvprātīgā darba stundas!

Notikumi pirmajā pusgadā:

Janvārī saņēmām dažādus īpaši sirsnīgus ziedojumus un dāvanas patversmes iemītniekiem kā sveicienus Ziemassvētkos un Jaunajā gadā.

Tā, piemēram, saņēmām ziedojumus no pirmsskolas “Patnis” skolēniem un Āgenskalna sākumskolas 5. un 6. klases skolēniem.

Sirsnīgu sveicienu saņēmām arī no Rīgas 40. vidusskolas skolēniem, ko atradām, nākot uz darbu kādā janvāra rītā!

Sakām sirsnīgu paldies visiem mūsu draugiem un atbalstītājiem par sarūpētajām dāvanām un ziedojumiem patversmes iemītniekiem!

27. februārī tika atzīmēta vispasaules nevalstisko organizāciju (NVO) diena.

Šajā dienā tiek īpaši izcelta NVO misija vietējā, nacionālā vai starptautiskajā līmenī:

  • NVO kopīgi sniedz cilvēkiem iespējas uzlabot savu un citu sabiedrības locekļu dzīves kvalitāti, tiem profesionāli pašapliecināties un augt kā personībām;
  • NVO rūpējas par cilvēku drošību, labsajūtu, dabu un cilvēces nākotni;
  • NVO palīdz veidot politiku, attīstīt ekonomiku, sniegt sociālos pakalpojumus, darboties dabas aizsardzībā, palīdz kopt kultūras tradīcijas, ir ievērojami paplašinājušas labdarībā iesaistīto cilvēku loku;
  • NVO nodrošina darba vietas cilvēkiem un aicina līdzcilvēkus būt pilsoniski aktīviem un iesaistīties dažādos sabiedriski nozīmīgos procesos.

Šajā īpašajā dienā tiek svinēti NVO sasniegumi un ieguvumi, kā arī pieminēts, ka arī mazās organizācijas gūst ievērību, tās iedvesmo cilvēkus un veicina ciešāku sadarbību starp NVO. Turklāt, ja NVO būtu valsts tā būtu piektā lielāka ekonomika pasaulē.

Martā, pateicoties nodibinājuma “Borisa un Ināras Teterevu fonds” finansiālajam atbalstam, biedrība ir iegādājusies “InSight” urīna analizatoru ar printeri, papīru printerim un urīna stripus N50 InSight MS-11 (izmaksas - 969,48 eur).

Aparatūra ir devusi iespēju uz ielas cietušiem vai slimiem bezsaimnieku dzīvniekiem veikt urīna analīzes, kas ļaus precīzi diagnosticēt nieru, urīnceļu un endokrīnās saslimšanas.

Esam no sirds pateicīgi “Ināras un Borisa Teterevu fondam” par mums dāvāto iespēju sniegt palīdzību tiem dzīvniekiem, kuriem tas visvairāk nepieciešams – bez mīlošiem un gādīgiem saimniekiem palikušiem kaķiem.

11. aprīlī viesnīcā “Radi un Draugi” notika seminārs “Ceļā uz Pozitīvo sarakstu Latvijā” (Moving towards the Positive List in Latvia). Semināru rīkojām sadarbībā ar dzīvnieku aizsardzības organizāciju “Animal Advocay and Protetion”. Semināra mērķis bija rast risinājumus eksotisko mājdzīvnieku tirdzniecības un labturības normu sakārtošanai un uzlabošanai.

Semināru apmeklēja vairāk kā 30 cilvēki, bet ar prezentācijām uzstājās Latvijas eksperti no Dabas Aizsardzības Pārvaldes, PVD, Rīgas Nacionālā Zooloģiskā dārza un dažādām nevalstiskajām organizācijām, gan arī eksperti no Nīderlandes, Beļģijas, Lietuvas un Anglijas.

Maija mēnesī, kad lielais vairums cilvēku steidza izbaudīt Latvijas pavasarim netipiski silto laiku, mūs apciemoja Rīgas Valsts vācu ģimnāzijas audzēkņi, kuri bija patversmes iemītniekiem sarūpējuši jaukas dāvanas. Mīļus sveicienus saņēmām arī no Rīgas 95. vidusskolas skolēniem, kuri bija sarūpējuši dāvanas un ziedojumus un nogādājuši tos mums!

15. maijā biedrības “Kristīnes Čilveres dzīvnieku draugu biedrība” valdes priekšsēdētāja Solvita Vība piedalījās Dzīvnieku aizsardzības un labturības konsultatīvās padomes sēdē, kuras laikā tika apskatīti divi biedrības izvirzīti jautājumi par suņu obligātās mikročipēšanas ieviešanas dotajiem un sagaidāmajiem rezultātiem, kā arī par savvaļas dzīvnieku kā mājas dzīvnieku turēšanas problemātiku.

Laimīgie stāsti:

Bagira patversmē dzīvoja kopš pagājušā gada aprīļa. Visi patversmes darbinieki bija neizpratnē par to, kapēs kaķenītei tik ļoti ilgi neizdodas atrast jaunas mājas, jo mincīte ir jauna, skaista, aktīva un ļoti draudzīga, kā arī labi sadzīvo ar saviem sugas brāļiem un māsām. Šķiet, ka Bagira tik ilgi bija patversmē, jo ir melnbalta – tieši melnbaltie kaķīši ir tie, kuri “iesēžas” patversmē un ilgi nevar atrast sev mājas, jo cilvēkiem vienmēr labāk patīk rudie, trīskrāsainie un pelēkie minči...

Tomēr kādā skaistā janvāra dienā patversmē beidzot ieradās Bagiras īstie saimnieki! Tagad mince saimnieko jaunajās mājās kopā ar tur jau mītošo runčuku, un, pēc saimnieku teiktā, Bagira jaunajās mājās jūtas burvīgi!

Pantera sākotnēji dzīvoja pie kurlmēmas sievietes, kura vairs nespēja par to parūpēties, tāpēc mincei trokšņainā patversmes dzīve radīja lielu stresu. Tika pieņemts lēmums Panteru vest uz patversmes kaķu koloniju. Taču ar laiku kaķu dāma arvien vairāk sāka pierast pie kopēju glāstiem un apkārtējiem trokšņiem, un patversmes darbinieki saprata, ka mince ir pelnījusi jaunus, mīlošus saimniekus.

Pantera tika atvesta atpakaļ uz patversmes telpām, kur turpināja izrādīt, cik maigas dabas kaķenīte viņa ir, tomēr, ņemot vērā, ka mincīte jau bija diezgan cienījamā vecumā, patversmes darbinieki baidījās, ka kaķīte patversmē pavadīs ilgus un skumjus mēnešus. Bet jau pēc mēneša, februārī, Panterai negaidīti paveicās, jo viņu mājaslapā ieraudzīja kāda jauka sieviete, kura vēlējās kaķīti uzņemt savās mājās! Tā nu mince jau vairākas nedēļas saimnieko Liepājā kopā ar vairākiem citiem mincīšiem!

Oksijs patversmē nonāca kopā ar trim citiem kaķīšiem, jo minču saimniece, gados veca kundze, vairs nespēja par saviem mīluļiem parūpēties. Par spīti savam cienījamajam vecumam, 9 gadus vecais Oksijs bija ārkārtīgi aktīvs, draudzīgs un zinātkārts, un šķita, ka kaķītis pats ir pārliecināts, ka nav vairāk kā 4 mēnešus vecs. Tomēr patversmes darbinieki bažījās par to, ka Oksijam nāksies patversmē pavadīt garus mēnešus, jo kaķīšus tādā vecumā no patversmes adoptē ļoti reti. Tomēr kādā dienā patversmē ieradās cilvēki, kuri spēja skatīties garām minča vecumam un novērtēt viņa burvīgo, rotaļīgo raksturu, un izvēlējās mājas dot tieši viņam!

Mīce pie mums nonāca pašā gada sākumā. Kaķenīte dzīvoja kādā ielas kaķīšu kolonijā, kur tika ļoti labi aprūpēta, bet kādā dienā kaķīšu barotāja ievēroja, ka Mīce slikti jūtas un ir satraumēta. Tā mince tika nogādāta patversmes klīnikā uz ārstēšanos. Atklājās, ka mincei ir lauzta kājiņa un viņu sagaidīja garš un smags atveseļošanās process.

Tomēr ārstēšanās laikā izrādījās, ka Mīce noteikti ir bijis mājas kaķītis, jo kaķenīte ne tikai bija ārkārtīgi mīļa un draudzīga, bet arī ārstēšanās procedūras pacieta apbrīnojami mierīgi! Tāpēc patversmes darbinieki izlēma Mīci pēc ārstēšanās piedāvāt adopcijai.

Kaķenītei tika veikta operācija un kāja tika veiksmīgi “salikta kopā” – nu vienīgais, kas atlika, bija sagaidīt, līdz lūzums sadzīst un, protams, atrast Mīces jauno ģimeni – un visbeidzot, pēc vairāk kā 3 mēnešu ārstēšanās un saimnieku meklēšanas, darbinieku iemīļotā Mīcīte devās uz savā jaunajām mājām!

Mijukī. Skaistais lielizmēra kaķu vīrs patversmē nonāca kopā ar kaķenīti Miu no Carnikavas. Kaķīšu saimnieks smagi saslima un nokļuva slimnīcā, un abi minči palika vieni paši. Kādu laiku par abiem rūpējās saimnieka kaimiņi, tomēr saprazdami, ka tāda dzīve nevienam kaķim nav piemērota, nogādāja abus patversmē.

Te izrādījās, ka Mijukī ir ļoti alerģisks, kas, papildus viņa jau diezgan cienījamajam vecumam, kļuva par iemeslu tam, ka minci ilgu laiku neviens nevēlējās adoptēt, jo uzņemt savās mājās dzīvnieciņu ar veselības problēmām uzņemas vien retais.

Tomēr pēc vairākiem mēnešiem patversmē ieradās kāda jauka ģimene tieši pēc Mijukī – cilvēkiem šķērslis nebija ne runčuka vecums, ne arī tas, ka jaunajiem saimniekiem vienmēr būs rūpīgi jāseko līdzi minča diētai.

Skaistais runcis mājās iedzīvojās ļoti ātri, un viņa jaunie saimnieki nespēj vien beigt priecāties par to, cik lielisku draugu viņi ir atraduši!

Pusgada adopcija: Jūnijā mājās devās mūsu ilgdzīvotāja Orheja, kura patversmē dzīvoja vairāk kā gadu – kopš 2017. gada maija!

Orhejas stāsts bija pavisam īpašs. Mince bija pamanījusies ielīst kādā kravas mašīnā, kas no Moldovas brauca uz Latviju. Cilvēki kaķenīti atrada tikai, kad iebrauca Latvijā - Orheja bija nosalusi, pārbijusies un bez ēdiena un ūdens dzīvojusi vairākas dienas. Par spīti tam, mince izrādījās ļoti mīļa un draudzīga, kā arī labi sadzīvoja ar citiem kaķīšiem. Par spīti tam, Orhejai patversmē nācās pavadīt vairāk, kā gadu… Cilvēki nāca un gāja, priecājās par to, cik Orheja ir draudzīga, bet neviens neizvēlējās viņai dot mājas. Līdz beidzot jūnijā kāda sieviete, kura meklēja sev jaunu draugu, izvēlējās dot mājas kadam no tiem, kuri patversmē mitinās visilgāk. Tā nu beidzot arī Orhejai izdevās sagaidīt savas jaunās mājas!