Sākot jauno gadu, "Dzīvnieku drauga fonds" uzsāka akciju "Sterilizē savu mīluli!", kuras laikā fonda pārstāvji sazināsies ar to kaķēnu un kucēnu īpašniekiem, kuri no patversmes tika paņemti 2009.gadā, un piedāvās sterilizēt mīluļus par fondam saziedotajiem līdzekļiem. Šajā akcijā palīdzēsim arī ielu koloniju kaķu sterilizēšanā. Operācijas veic 3 veterinārajās klīnikās Rīgas pilsētā. Lūdzam būt atsaucīgiem! Janvārī par sterilizēšanu tika sagatavots sižets TV raidījumā „Dzīvīte”, sniegti komentāri LNT dienas ziņu raidījumā, „Dienas” interneta portālam (7., 9., 26.janvārī), kā arī sagatavots raksts laikrakstam „Diena” 29.janvārī.
Komunālie maksājumi janvārī patversmes uzturēšanai – 1495 lati, veterināro pakalpojumu izmaksas – 371 lats, dzīvnieku barības, medikamentu iegāde – 285 lati. Fonds barības un aprīkojuma iegādei izlietojis - 1141 latus, veterinārajiem pakalpojumiem – 93 latus.
Ziedojumi
Patversme janvārī ir saņēmusi ziedojumus – 1 670 latus, Fonds - 614 latus (t.sk., 412 no Lattelecom ziedojuma tālruņa līnijas). Paldies mūsu ziedotājiem Oksanai Agarkovai, Olgai Bārtulei, Poļinai Smirnovai, Vitai Pūķei, Zaigai Ritai Paurai, Evai Eihmanei, Inesei Ķereksei, Jeļenai Grigorjevai, Baibai Cerai, Janai Petkunai, Ilonai Kuzņecovai, Svetlanai Ceipei, Jeļenai Zubalei.
Līdz šim portāla Ziedot.lv projektam "Reiz cilvēkam bija draugs" saziedoti 60 892.91 lati. Pēdējie ziedotāji, kuri ziedošanai izmantojuši internetbanku vai maksājumu karti, ir: Svetlana Oļeniča, IK ANGELOS, Laura Novika, Edgars Šreibers, Ilze Kuzmina, Andžela Urbāne, Liene Grudinska.
Brīvprātīgie kopumā janvārī ir nostrādājuši 40 darba stundas. Liels paldies par brīvā laika ziedojumu!
Laimīgie stāstiņi janvārī
Šo skaisto runcīti atnesa uz patversmi 2 gadus atpakaļ – Maršals bija palicis greizsirdīgs uz bērniņu. Patversmē viņš negribēja uzticēties nevienam – meta ar ķepu un neļāvās glāstīt. Tikai vairāk kā pēc pusotra gada Maršals atļāva sevi paglaudīt un arī pats sāka glausties pie kājām. Taču kaķu istabā viņš sevi uzskatīja par galveno – pirmo kaķi. Par viņu rakstījām reklāmas rakstus un publicējām bildes. Daudzi vēlējās viņu adoptēt, bet, uzzinot par viņa raksturu, atteicās. 18.janvārī ieradās ģimene no Rēzeknes, kuriem bija tieši tāds, Maršalam līdzīgs kaķis, un vēlējās adoptēt tieši viņu. Tagad esam saņēmuši vēstuli no Rēzeknes, Kooperatīva ielas, kur dzīvo Maršals. Viņš ir patiesīgi laimīgs un pateicīgs.
Sunīte Nikola patversmē nokļuva no saimnieku rokām. Reiz cilvēki lēti bija iegādājušies pēc sludinājuma amerikāņu stafordšīras terjeru, bet, kucēnam augot, izrādījās, ka šķirne „nav īsta”, un mīlestība pret suni tāpēc arvien samazinājās. Nikola nebija arī pienācīgi barota un skolota. Suns izskatījās nožēlojami. Patversmē neilgā laikā suņa uzvedība uzlabojās. Nikola tika socializēta un radināta pie citiem suņiem. Nikola patversmē nodzīvoja salīdzinoši ilgi, vairāk kā pusgadu, līdz kādu dienu aktīvā sunīte iepatikās kādam pārim no Rīgas. Tā kā vīrs pats ir aktīvs cilvēks, tad viņam bija vēlme tikt pie tikpat aktīva četrkājainā drauga. Sazvanoties mēs uzzinājām, ka Nikola jaunajās mājās iejutās ļoti labi - apskatīja jauno dzīvesvietu pa logu un ērti iekārtojās dīvānā un aizmiga. Visbiežāk Nikolu varot atrast blakus slimai omītei - viņa sildot un ārstējot sāpošās locītavas.
Amigo
Ir vēl viens ļoti priecīgs stāsts. 11.janvārī Babītes pusē, Beberbeķos pie pašas šosejas tika atrasts skaists sarkanīgi ruds suns, bet pilnīgi akls. Viņa vienreizēji jaukā rakstura dēļ viņš tika nodēvēts par Amigo – īsts draugs visiem. Tika arī konstatēts, ka sunītis vairs nav jauns, bet aptuveni 10 gadus vecs. Par atrasto suņu puiku nekavējoties visos masu medijos tika sludināts ar lielu cerību, ka suņuks ir aizmaldījies tikai netālu no savām mājām. Gāja dienas, bet jaunumu par šādu pazudušu sunīti nebija. Sievietei, kura suni atrada, jau bija doma ņemt viņu pie sevis, kaut gan pašai ir jau vairāki dzīvnieki. Tika drukāti sludinājumi un visās iespējamās vietās Mārupes un Babītes pusē tie tika izlīmētas. 20.janvārī atskanēja zvans par, kuru bija liels prieks mums visiem! Atradās saimnieks, kurš sludinājumu bija pamanījis pie sava rajona veikala. Tā bija tik saviļņojoša atkalredzēšanās! Abi bija laimīgi, mēs arī līdz prieka asarām. Saimnieks nedaudz pastāstīja Amigo (īstajā vārdā Džimis) vēsturi. Apmēram pirms gada suņuks esot pieklīdis pie viņu mājām, tā arī tur palicis. Suns ātri esot pieradis pie apkārtnes, redzes trūkums nav nekad nav traucējis atgriezties mājās, bet šoreiz laikam „deguns” bija pievīlis puteņa dēļ.
Liels prieks gan visiem patversmē, gan visiem, kas seko līdzi „Dzīvnieku drauga” iemītnieku likteņiem ir par kaķenīti Sneikiju, kas patversmē dzīvoja no 2003.gada 7.jūlija un janvārī devās mājās. Viņa nonāca patversmē no paša pilsētas centra Elizabetes ielas. Sākumā Sneikija bija pat agresīva un varēja ieķerties rokās (tāpēc viņai tāds vārds), vēlāk pierada un atļāva sevi glaudīt. Sneikija bija kļuvusi par patversmes veterāni, jo dzīvoja šeit visilgāk no visiem kaķiem.
Denijs. Denijs ir šķirnes runcītis (scottish straight). Viņu atnesa uz patversmi saimniece bērna alerģijas dēļ. Kaķītim bija 1,5 gads, un viņš dziļi pārdzīvoja savas dzīves maiņu. Kopš tā brīža Denija liktenis bija pilns ar bēdām... Patversmē sākumā Denijs pat atteicās no ēšanas. Uz stresa pamata viņš saslimis ar kaķu gripu un ārstējās 2 nedēļas klīnikā. Uzreiz pēc atveseļošanās viņu adoptēja vidēja vecuma vīrietis ar sievu. Bet pēc pāris dienām Denijs smagi saslimis, un saimnieki no viņa atteicās. Denijs atkal ārstējās 2 nedēļas un atkal nonācis patversmes būrī. Un vēl pēc pāris nedēļām beidzot atnāca sieviete, kas izvēlējās Deniju par savu mīluli līdz viņa mūža beigām. Nesen sazvanījāmies ar jauno saimnieci un uzzinājām, ka Denijs ir pilnīgi pieradis pie jaunās mājas, spalviņa atkal spīd, ēd dūšīgi un spēlējās ar visu ko, ieskaitot trauku mazgājamo švammīti...