- Latviski
Ik gadu visā pasaulē gaļas ieguvei nokauj vairāk nekā 1,3 miljardus cūku. Vismaz puse no tām tiek turēta intensīvās lauksaimniecības sistēmās, kur cūkas tiek uztvertas tikai kā miesa, no kuras jāiegūst pēc iespējas vairāk gaļas vai sivēnu. Neviena no cūku dabiskajām, instinktīvajām vajadzībām fermās netiek ņemta vērā, tāpēc dzīvnieki ir spiesti visu savu dzīvi pavadīt fiziskās un garīgās ciešanās.
Neraugoties uz izplatīto stereotipu par cūkām kā netīrīgiem un pamuļķīgiem dzīvniekiem, ir zinātniski pierādīts, ka cūkas ir vienas no attīstītākajiem un inteliģentākajiem dzīvniekiem pasaulē. Dzīvnieku inteliģences «topā» tās ieņem 4.vietu aiz šimpanzēm, delfīniem un ziloņiem. Dabiskos apstākļos cūkas veido stabilas sociālas struktūras, sazinoties savā starpā ar skaņām, kustībām un ožu. Lielu daļu laika savvaļas cūkas pavada, rakņājoties zemē un meklējot barību. Cūkas nesvīst, tāpēc, lai regulētu ķermeņa temperatūru, tās karstā laikā vārtās dubļos, bet aukstumā saspiežas kopā un silda viena otru.
Grūsnās sivēnmātes dažas dienas pirms dzemdībām pamet baru, lai atrastu vietu migai. Migas veidošanas instinkts sivēnmātēm ir ļoti spēcīgs, īpaši 24 stundas pirms mazuļu piedzimšanas. Lai gan sivēni jau četru nedēļu vecumā var ēst cietu barību, māte tos zīda 13 – 17 nedēļas. Māti un mazuļus vieno ciešas emocionālas saites.
Intensīvās lauksaimniecības sistēmā sivēnmātes, kuru svars var sasniegt 240 kilogramus, visu 16 nedēļas ilgo grūsnības periodu tiek turētas sprostos, kuru platība ir mazāka par 1,5 kvadrātmetriem (0,7 m x 1,2 m). Eiropas Savienībā gan cūku sprosti kopš 2013.gada ir aizliegti, izņemot laika posmu no iepriekšējā metiena zīdīšanas līdz pirmajām četrām nākamās grūsnības nedēļām. Tomēr daudzās ES valstīs šis aizliegums joprojām tiek pārkāpts.
Grūsnās cūku mātes guļas vieta ir cieta betona vai redeļu grīda un sprostā tā var tikai piecelties, nogulties, apsēsties un pakustēties dažus centimetrus uz priekšu vai atpakaļ. Pirms dzemdībām nepārvarams dabiskais instinkts liek sivēnmātei veidot migu, ko tā mēģina darīt, lai gan sprostā tas nav iespējams.
Pēc mazuļu piedzimšanas cūku māte ar mazuļiem tiek pārvietota uz barojošo sivēnmāšu sprostiem. Arī tie ierobežo jebkādas kustības – cūka var tikai piecelties, nogulties vai apsēsties. Sivēni pie mātes var piekļūt jebkurā laikā, savukārt sivēnmāte nevar izvairīties no sivēniem, ja vēlas brīdi miera.
Tiklīdz sivēni tiek atšķirti no mātes, cūka tiek atkal apaugļota un cikls sākas no jauna.
Sprostos turētās sivēnmātes cieš no dažādām slimībām, tostarp kaulu un muskuļu vājuma izraisīta klibuma, šaurajā krātiņā gūtiem ievainojumiem, kardiovaskulārām, gremošanas sistēmas un urīnceļu slimībām. Cūkām novērojama arī stereotipiska uzvedība – režģu graušana un simulatīvas košļāšanas kustības, kas liecina par hronisku stresu. Grūsnības laikā bieži tiek ierobežots barības daudzums, tāpēc sivēnmātes cieš badu.
Cūku mātes ir derīgas vaislai apmēram trīs gadus, tad tās pārdod gaļas ražošanai.
Četru nedēļu vecumā sivēni tiek nošķirti no mātes un tos sāk nobarot gaļas ieguvei. Tik maziem sivēntiņiem vēl būtu jāzīž māte - dabiskos apstākļos sivēnmāte zīda mazuļus 13 – 17 nedēļas. Agrās atšķiršanas radītais stress sagrauj sivēnu imūnsistēmu, tāpēc tos baro ar antibiotikām.
Barokļus bieži tur tukšās telpās ar slidenu betona vai redeļu grīdu, bez pakaišiem un iespējas izveidot tīru un sausu migu gulēšanai. Eiropas Savienībā noteiktā minimālā platība vienai 100 kg smagai cūkai ir 0,65 kvadrātmetri. Stresa dēļ jaunās cūkas kaujas savā starpā un nozīž vai nograuž viena otrai astes. Lai novērstu savainojumus, sivēniem drīz pēc piedzimšanas tiek nokniebti acu zobi un nocirstas astes, mazie kuilīši tiek arī ķirurģiski kastrēti. Šīs procedūras tiek veiktas bez atsāpināšanas un sagādā sivēniem sāpes un ciešanas.
Organizācijas "Compassion in World Farming" 2010.gada pētījums par cūku turēšanas apstākļiem Eiropas Savienībā
Informācija sagatavota pēc Eurogroup for Animals un Compassion in World Farming materiāliem.