Kontakti

MAP

Fr. Candera ielā 4, Rīgā

+371 67500491

Darba dienās un sestdienās no 10.00 līdz 17.00
Ceturtdienās un svētdienās - slēgts

Katru gadu dažādos eksperimentos laboratorijās tiek izmantoti un nogalināti vairāki simti miljoni dzīvnieki, kas tiek uzšķērsti, indēti un gadiem ilgi turēti režģu būros, kaut arī pētījumi liecina, ka sugu lielo atšķirību dēļ cilvēku reakcija uz slimībām un zālēm pilnībā atšķiras no dzīvnieku reakcijas. Tiek iegūti  aizvien vairāk pierādījumi, ka eksperimenti ar dzīvniekiem nedod drošu un pārliecinošu pierādījumu tam, ka tāds pats iznākums gaidāms cilvēkiem.

Mūsdienu pētījumu metodes bez dzīvniekiem ir daudz cilvēcīgākas, daudz precīzākas, lētākas un prasa mazāk laiku, taču izmaiņas notiek lēni un daudzi zinātnieki nevēlas mainīties, izmantojot tehnoloģiju attīstību.

Taču realitātē daudzu valstu likumdošana aizsargā zinātniekus no apsūdzībām par cietsirdīgu apiešanos ar dzīvniekiem, kādas viņiem draudētu jebkuros citos apstākļos. Likums neaizsargā dzīvniekus no ilgstošām, sāpīgām procedūrām un iespējamu nāvi. Likumi arī neaizliedz izmantot dzīvniekus sadzīves ķīmijas līdzekļu izmēģināšanai un neaizsargā laboratorijas dzīvniekus no tādām procedūrām, kas pakļauj tos brutālai smadzeņu ķirurģijai un spēcīgām neirotoksiskām infekcijām, kas noved pie triekas, smadzeņu bojājumiem un pat nāves. Tas, ka kaut kas ir likumīgs, nenozīmē, ka tas ir pareizs.

Izmēģinājumu veidi

Ir ļoti daudz veidu, kādos dzīvnieki tiek izmantoti, izmēģinot kosmētiskos produktus vai sadzīves ķīmiju.

Acu kairināšana

Dreiza acu tests tiek veikts, lai novērtētu, cik spēcīgu kairinājumu radītu pārbaudāmā viela, ja tā nonāktu tieši acīs. Katras vielas pārbaudīšanai parasti tiek izmantoti vismaz trīs pieauguši albīna truši. Katram trusim viela tiek iepilināta vienā acī. Truši šajā laikā ir pie pilnas apziņas un bieži, ievietojot speciālos būros, tiek padarīti nekustīgi, lai vieglāk varētu veikt pilināšanas procesu. Otru aci izmanto salīdzināšanai. Viens no iemesliem, kādēļ zinātnieki izmanto tieši šo sugu, ir tas, ka trušiem asaras tek daudz retāk un mazāk nekā cilvēkiem, līdz ar to ir arī mazāk iespējas “izraudāt” kairinošo un sāpīgo vielu. Trušiem arī nav mirkšķināšanas refleksa, tādēļ ķimikāliju acī ir vieglāk iepilināt. Izmēģinājumu laikā tiek atzīmēti jebkādi acs bojājumi – miglainība, sārtošanās, plakstiņa uztūkšana, pūžņošana vai asarojošas acis. Katrs eksperiments ilgst apmēram 21 dienu, kuru laikā parasti dzīvniekiem netiek doti nekādi pretsāpju līdzekļi.

Ādas kairināšana

Ādas kairināšana tiek izmantota, lai novērtētu lietošanai uz ādas paredzētas vielas toksiskumu. Katras vielas pārbaudei tiek izmantoti vismaz trīs pieauguši albīna truši vai jūrascūciņas. Izmēģinājumā viela tiek lietota uz noskūtas vai noberztas (noskrāpētas) muguras. Vairāku stundu, dienu vai nedēļu laikā tiek atzīmētas jebkādas pazīmes par apsārtumu, uztūkšanu, iekaisumu, ādas plaisāšanu vai pūžņošanu. Parasti dzīvniekiem netiek doti nekādi pretsāpju līdzekļi.

Spēcīgs toksiskums

Vielas toksiskuma (indīguma) noteikšanai izmanto dažādus eksperimentus. Piemēram, lai novērtētu katras vielas sastāvdaļas toksisko iedarbību uz organismu,  izmanto 15 – 30 žurkas, kurām attiecīgā viela tiek iebarota piespiedu kārtā (orāli), injecējot vai inhalējot, parasti bez pretsāpju līdzekļiem. Pirms  devas iebarošanas un tai sekojošās 14 dienu novērošanas dzīvnieki vismaz piecas dienas tiek turēti, lai aklimatizētos. Dzīvnieki, kuriem viela tiek dota orāli, pirms tam tiek badināti. Visbiežākie simptomi, kas parādās šajā eksperimentā  izmantotajiem dzīvniekiem, ir asinsspiediena izmaiņas, svara zaudēšana, pārmērīga siekalošanās, iekšējo orgānu bojājumi, elpošanas traucējumi, krampji, acu, deguna vai anālās atveres asiņošana, matu sacelšanās, trīsas, caureja, koma un pat nāve. Visi dzīvnieki pēc izmēģinājuma tiek nogalināti, lai veiktu līķu sekciju.

Biežāk uzdotie jautājumi

Kādas ir alternatīvas dzīvnieku izmantošanai kosmētikas un sadzīves ķīmijas izmēģinājumos? Vai tā ir obligāta prasība?

Kosmētikas un sadzīves ķīmijas līdzekļu izmēģinājumi uz dzīvniekiem nav obligāta prasība. Ražotāju  pienākums ir garantēt produkta drošību patērētājiem, un to var izdarīt, arī neizmantojot dzīvniekus, piemēram, kombinējot kosmētisko un sadzīves ķīmijas līdzekļu sastāvdaļas, kas jau ir atzītas par cilvēkiem drošām.

Vai medikamenti obligāti ir jāizmēģina uz dzīvniekiem, lai pārliecinātos, ka tie ir pietiekami droši cilvēkiem?

Nē. Visi eksperimenti ar dzīvniekiem dod mums pierādījumus par dzīvniekiem, nevis cilvēkiem, un tie nevar garantēt drošību cilvēku medicīnā. Tas jau ir pierādīts ar vairākiem uz dzīvniekiem izmēģinātiem medikamentiem kā Manoplax un Vioxx, kuri dažus gadus vēlāk ir izņemti no apgrozības, jo tie cilvēkiem ir radījuši negaidītus blakusefektus. Šie iepriekšminētie medikamenti ir daži no retajiem, kas pēc ilgstošiem pētījumiem nonāca tirgū. Kā liecina ASV Pārtikas un zāļu pārvaldes dati, 92% jauno medikamentu, kuriem veiksmīgi pabeigti izmēģinājumi ar dzīvniekiem, neiztur pārbaudes ar cilvēkiem un tirgū tā arī nekad nenonāk. Tā kā jaunie medikamenti un ārstēšana kļūst arvien sarežģītāka un specializētākā, atšķirības dzīvnieku un cilvēku fizioloģijā padara šos izmēģinājumus arvien nedrošākus un potenciāli bīstamākus, kā jau to arī pierāda nesenie neveiksmīgie dažādu medikamentu izmēģinājumi Lielbritānijā. 21.gadsimta medicīnai ir vajadzīgi 21. gadsimta izmēģinājumi.

Kas ir Humānas kosmētikas standarts (HKS)?

HKS ir vienīgais starptautiski atzītais standarts, kas dod iespēju identificēt un pirkt kosmētiku un mazgāšanas līdzekļus, kuri nav pārbaudīti uz dzīvniekiem. Lai ražotājs atbilstu šim standartam, tas pēc pievienošanās HKS sistēmai nedrīkst uzņemties vai vadīt kosmētikas izmēģinājumus uz dzīvniekiem, kā arī ražotājam ir jānosaka negrozāms beigu termiņš, pēc kura neviens no produktiem vai to sastāvdaļām netiktu izmēģinātas uz dzīvniekiem. HKS ir arī vienīgais standarts, kas pieprasa regulāras pārbaudes uzņēmumā, lai pārliecinātos, ka tas stingri ievēro dzīvnieku izmantošanas un standarta striktos kritērijus. BUAV kā vadošā starptautiskā organizācija kampaņā pret dzīvnieku izmantošanu kosmētikas izmēģinājumiem iesaka šo standartu visiem saviem atbalstītājiem, sabiedrībai un mēdijiem.

Kas tad cits, ja ne dzīvnieki?

Progress medicīnā bieži vien tiek panākts, pētot un izzinot cilvēku populācijas, pacientus un brīvprātīgos, nevis dzīvniekus. Modernās attēlveidošanas tehnikas ļauj nodrošināt progresu medicīnā, neizmantojot dzīvniekus.

Pēdējos gados ir attīstīta jauna metode - “mikrodozēšana”, kas ietver neliela (droša) daudzuma kāda medikamenta ievadīšanu cilvēkam (brīvprātīgajam), lai varētu novērtēt, kā organisms uz to reaģē. Šī metode var aizstāt daudzus novecojušus izmēģinājumus ar dzīvniekiem.

Alternatīvas metodes dzīvnieku eksperimentos nozīmē izmantoto dzīvnieku skaitu samazināšanu, procedūru un dzīvnieku apstākļu uzlabošanu un eksperimentu aizstāšanu ar elektroniskajiem informācijas avotiem vai citiem resursiem.

Kā alternatīvu izglītībā var izmantot filmas un video, modeļus, manekenus un stimulatorus, multimediju datorprogrammas, ētiski iegūtus dzīvnieku līķus un audus, klīniski praktiskajā pieredzē darbā ar dzīvniekiem-pacientiem un  brīvprātīgajiem cilvēkiem, eksperimentos in vitro, nozaru pētījumos.

Tie taču ir tikai grauzēji – kur ir problēma?

Lai gan lielākoties laboratorijās izmanto žurkas un peles, taču vēl joprojām tiek izmantoti arī daudzi citi dzīvnieki - truši, jūrascūciņas, lauksaimniecības dzīvnieki, kaķi, suņi un pērtiķi. Grauzēji tiek izmantoti galvenokārt tādēļ, ka tie ir mazi, lēti un ātri audzējami. Bet arī viņi ir dzīvas radības, kas ir pelnījuši cieņpilnu dzīvi, nevis būt par vienu no laboratorijas piederumiem. Daudzas procedūras, kurās šie dzīvnieki tiek izmantoti, var radīt lielas ciešanas, un pēc eksperimenta beigām dzīvnieki parasti tiek nogalināti. Mūsdienās arvien biežāk šie dzīvnieki ir ģenētiski mutanti, kuru vienīgā dzīves “misija” ir radīt cilvēkiem raksturīgas slimības un nomirt.

Kas būtu, ja jums būtu jāizvēlas starp suni un jūsu bērnu?

Tas ir nepareizs un neētisks salīdzinājums. Lai gan dzīvnieki ir līdzīgi mums tādā ziņā, ka var just sāpes, var ciest, viņi tomēr atšķiras no mums ar to, kā viņu organisms reaģē uz medikamentiem un eksperimentālu ārstēšanu. Tas nozīmē, ka dzīvnieku eksperimentu rezultāti labākajā gadījumā ir šaubīgs rādītājs, bet sliktākajā gadījumā - bīstams un maldīgs. Piemēram, izmantojot primātus, ir radītas vairāk nekā 30 eksperimentālās AIDS vakcīnas, bet neviena no tām nav bijusi pietiekami droša un efektīva cilvēkiem.

Vai cilvēku veselība nav atkarīga no dzīvnieku pētījumiem?

Lai gan ļoti bieži dzirdam šo apgalvojumu, tam ir ļoti maz pierādījumu. Daži zinātnieki ir salīdzinājuši dzīvnieku eksperimentus, kas palīdzējuši progresam cilvēku medicīnā, ar tiem eksperimentiem, kuriem ir bijusi visai niecīga ietekme uz to. Lielākais progress cilvēku medicīna nav nācis, izmēģinot medikamentu uz dzīvniekiem, bet gan no uzlabojumiem uzturā, dzīves apstākļos un sanitārijā – tie ir uzlabojumi, kurus miljoniem cilvēku visā pasaulē vēl gaida.

Neskatoties uz dzīvnieku izmēģinājumu skaita milzīgo pieaugumu pēdējos 50 gados, mūsdienu Rietumvalstu iedzīvotāju biežākais nāves cēlonis – vēzis un sirds slimības – turpina progresēt un efektīvas metodes cīņai ar tiem joprojām nav atrastas.

Miljoni, kas tiek izšķērdēti neveiksmīgos izmēģinājumos ar dzīvniekiem, labāk būtu tērējami profilaktiskai medicīnai, cīņai ar nabadzību, lai nodrošinātu pienācīgu veselības aprūpi un ieguldīti pētījumos, lai attīstītu un labāk izmantotu mūsdienu tehniskās iespējas, neizmantojot dzīvniekus.

Mēs ticam, ka tas viss palīdzēs ievērojami mazināt cilvēku un dzīvnieku ciešanas.

Aizliegumi un ierobežojumi

1998.gada novembrī Lielbritānija aizliedza izmantot dzīvniekus kosmētikas izmēģinājumiem. Tikai nedaudzas valstis, piemēram, Austrija, Beļģija, Nīderlande un Vācija, ir ieviesušas pilnīgus vai daļējus aizliegumus izmēģinājumiem uz dzīvniekiem. Tā kā nav ieviests pasaules mēroga aizliegums, lielākā daļa kosmētikas produktu, kas tiek pārdoti Latvijā, ir pārbaudīti uz dzīvniekiem.

Eiropas Savienības Konvencijā par mugurkaulnieku aizsardzību attiecībā uz eksperimentos vai kādā citādā veidā zinātniskiem mērķiem izmantotiem dzīvniekiem teikts, ka “procedūras, kas tiek veiktas izglītojošiem un mācību mērķiem vai tālākai profesionālu apmācībai, ir jāierobežo līdz tādiem izglītības un mācību mērķiem, kas ir absolūti nepieciešami, un tās var atļaut veikt tikai tādā gadījumā, ja mērķi nav iespējams sasniegt ar salīdzinoši efektīvākām audio – vizuālām vai citām piemērotām metodēm”.

Pēc trīspadsmit gadu ilgas cīņas BUAV (British Union for the Abolitionof Vivisection – Britu apvienība par vivisekcijas atcelšanu) panāca, ka 2003.gada pavasarī Eiropas Parlaments un Ministru Padome beidzot pieņēma vienotu aizliegumu kosmētikas izmēģinājumiem uz dzīvniekiem - tā dēvēto Kosmētikas direktīvu. Tā paredz Eiropas Savienībā pilnībā aizliegt kosmētikas izmēģinājumus uz dzīvniekiem, kā arī pilnībā aizliegt Eiropā ievest un tirgot visa veida skaistumkopšanas produktus un to sastāvdaļas, kas testēti uz dzīvniekiem. Tas ir vēsturisks lēmums, kas, neraugoties uz spēcīgo kosmētikas ražotāju lobiju, pakāpeniski tika ieviests un pilnībā stājās spēkā 2013.gada 11.martā.

Citur pasaulē dažādu produktu izmēģināšana uz dzīvniekiem turpinās. Visā pasaulē dzīvnieki tiek izmantoti, lai izmēģinātu visdažādākos produktus, sākot no šampūna līdz jaunām zālēm pret vēzi.

Piemēram, ASV, kur atrodas daudzas labi pazīstamas kosmētikas ražotnes, nav pat attiecīgas likumdošanas, kas kontrolētu, cik daudz dzīvnieku tiek izmantoti laboratorijās. Arī Japānā, kur nav likumdošanas laboratorijās izmantojamo dzīvnieku aizsardzībai, kosmētikas izmēģinājumi uz dzīvniekiem pat netiek plašāk apspriesti. Savukārt Ķīnā ir spēkā obligāta prasība, ka jebkuram skaistumkopšanas produktam ir jābūt testētam uz dzīvniekiem.

Eiropas pilsoņu iniciatīva „NĒ VIVISEKCIJAI!”

2012. un 2013.gadā norisinājās Eiropas pilsoņu iniciatīva NĒ VIVISEKCIJAI! (STOP VIVISECTION), kas vērsta uz mūsdienīgu zinātnisko metožu attīstību, izstrādājot un ieviešot zinātniski pamatotas alternatīvas izmēģinājumiem ar dzīvniekiem. Iniciatīvas virzītāji uzskata, ka tā dēvētā Izmēģinājumu direktīva (direktīva 2010/63/ES par zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzību), kas Eiropas Savienībā regulē dzīvnieku izmantošanu zinātniskos eksperimentos, ir tapusi biznesa interešu ietekmes rezultātā un ir uzskatāma par morāli, zinātniski un politiski nepieņemamu.

Lai iniciatīvu virzītu tālāk, bija nepieciešams savākt pilsoņu daudzumam proporcionālu minimālo parakstu skaitu vismaz septiņās ES valstīs un vismaz miljonu parakstu kopā visā Eiropas Savienībā. Kopumā kampaņā tika savākti 1 326 000 parakstu, 12 valstīs savācot minimālo nepieciešamo parakstu skaitu.

Latvijā parakstus vāca dzīvnieku aizsardzības organizācija “Dzīvnieku brīvība”, “Dzīvnieku drauga fonds”, “Juglas dzīvnieku aizsardzības grupa” un dzīvnieku patversme “Ulubele”, kopumā savācot vairāk nekā 3600 parakstu jeb 54% no minimālā nepieciešamā parakstu skaita. Līdzīgs rezultāts tika sasniegts arī Lietuvā, taču īpaši aktīvi bija igauņi, ievērojami pārsniedzot valstij noteikto minimālo robežu.

Iniciatīva „Nē vivisekcijai!” ir viena no vērienīgākajām pilsoniskajām akcijām Eiropas dzīvnieku aizsardzības vēsturē, kas aptvēra visas ES valstis.

Vairāk informācijas par izmēģinājumiem uz dzīvniekiem var iegūt BUAV mājas lapā: www.buav.org vai www.eceae.org