- Latviski
Eiropas dzīvnieku aizsardzības organizāciju apvienība „Eurogroup for Animals” ir aplēsusi, ka Eiropā cilvēku mājokļos tiek turēti vairāk nekā 200 miljoni mīļdzīvnieku, ieskaitot zīdītājus, putnus, rāpuļus, zivis un abiniekus. Taču daudzi no šiem dzīvniekiem, it īpaši eksotiskie dzīvnieki, nav piemēroti dzīvei nebrīvē. Tas kaitē ne tikai šo dzīvnieku labturībai, bet arī ietekmē bioloģisko daudzveidību, sabiedrības veselību un apdraud citu sugu dzīvniekus.
Dzīvnieku aizsardzības organizācijas aizvien biežāk sastopas ar situācijām, ko rada eksotisko dzīvnieku tirdzniecība. Dzīvnieku īpašnieki, kas eksotisko radību iegādājušies impulsīvi, neko nezinot par tās patiesajām vajadzībām un turēšanas īpatnībām, atsakās no dzīvniekiem, labākajā gadījumā nogādājot tos patversmēs un glābšanas centros, bet sliktākajā – izmetot uz ielas.
Dzīvnieku ciešanas un citas eksotisko dzīvnieku tirdzniecības izraisītas problēmas varētu mazināt, nākamos īpašniekus pirms dzīvnieka iegādes informējot par tā īpatnībām: mūža ilgumu, pieauguša dzīvnieka izmēru, sociālajām vajadzībām, uzturēšanas un veterinārās aprūpes izmaksām, īpašajiem turēšanas apstākļiem, kas dzīvniekam nepieciešami, lai tas justos labi: temperatūras režīmu, apgaismojumu, mitrumu un citiem aspektiem.
Eksotiskajiem dzīvniekiem ir ļoti specifiskas vajadzības, tāpēc cilvēkam bez speciālām zināšanām, kādi lielākoties ir šo dzīvnieku saimnieki, ir gandrīz neiespējami nodrošināt tiem pareizu aprūpi, turēšanas apstākļus un barošanu. Ciešanas, ko rada nepiemērots uzturs, dzīves un turēšanas apstākļi, ir šo dzīvnieku ikdiena. Dzīvnieki, kuriem nepieciešama sugas brāļu klātbūtne, tiek turēti vientulībā, bet vientuļnieki spiesti dzīvot barā. Bieži novērojami apdegumi no sildāmlampām vai tieši otrādi – dzīvnieki nosalst, slimo un mirst no nepareiza uztura. Par daudzu sugu pareizu aprūpi informācija nav pieejama, bet pat ja tāda ir, dzīvnieku īpašnieki par to neko nezina.
Degu (Octodon degus) uzturā nedrīkst būt cukurs. Tā kā saimnieki šos dzīvnieciņus nereti labprāt pacienā ar augļiem, degu nebrīvē bieži slimo ar cukura diabētu, kas lielākoties netiek ārstēts, un kļūst akli. Ja to uzturā ir pārāk daudz tauku, dzīvnieki mokās ar caureju un tiek bojātas to aknas.
Eksotiskie dzīvnieki nereti tiek ķerti savvaļā ar cietsirdīgām un nehumānām metodēm, vai masveidā vairoti nepiemērotos apstākļos. Nereti, lai iegūtu mazuļus, tiek nogalināti pieaugušie dzīvnieki, piemēram, ir aplēsts, ka uz katru šimpanzi, kas ticis konfiscēts nelegālās dzīvnieku tirdzniecības apkarošanas reidos vai tiek turēts kā mīļdzīvnieks, 10 citi dzīvnieki tikuši nogalināti malumedībās un gājuši bojā pārvadāšanas laikā.
Lai notvertu dzīvus Berberu makaku (Macaca sylvanus) mazuļus, mātītēm ar mazuļiem uzrīda dzinējsuņus. Kad makaki, glābdamies no suņiem, uzrāpušies kokos, tos biedē un trenkā pa zariem tik ilgi, kamēr pārgurušie mazuļi vairs nespēj noturēties māšu kažokā un nokrīt zemē.
Daudzi eksotiskie dzīvnieki dzīvo ļoti ilgu mūžu – piemēram, bruņurupuču un papagaiļu dzīves ilgums var sasniegt 50 – 70 gadus. Kad to saimnieki nomirst vai smagi saslimst, bieži vien neviens nevēlas uzņemties rūpes par šiem ilgdzīvotājiem, un dzīvnieki tiek nonāvēti vai nodoti patversmēs.