- Latviski
Pēdējās desmitgadēs jautājums par dzīvnieku izmantošanu cirkos un citos līdzīgos izklaides pasākumos ir kļuvis par sabiedrības un politisko debašu objektu daudzās pasaules valstīs. Aizvien vairāk valstu pilnībā vai daļēji aizliedz dzīvnieku cirku, uzskatot, ka šāda izklaide ir neētiska un tai nav vietas mūsdienu pasaulē. Latvijā kopš 2017.gada ir aizliegta savvaļas dzīvnieku izmantošana cirkā un citās atrakcijās.
Tomēr joprojām pasaulē ir tūkstošiem cirku, kuros dzīvnieki, īpaši lielie savvaļas dzīvnieki, tiek turēti nožēlojamos apstākļos, apmācīti ar cietsirdīgām metodēm un pavada visu savu mūžu ciešanās.
Starptautiskā organizācija ENDCAP norāda: „Ņemot vērā izmantotās apmācību metodes un dzīvnieku piespiešanu veikt nedabiskas darbības izrāžu laikā, kā arī to, ka daudzi cirki nemitīgi ceļo un līdz ar to dzīvnieki pārsvarā tiek turēti „pagaidu mītnēs”, turklāt lielākajā daļā cirku arī pastāvīgās dzīvnieku turēšanas telpas neatbilst dzīvnieku vajadzībām, ir pilnīgi skaidrs, ka cirkā nav iespējams nodrošināt dzīvnieku labturību. Daudzām dzīvnieku sugām papildus ciešanas rada tas, ka tie spiesti dzīvot nepiemērotā klimatā, nedabiskās sociālajās grupās un bez jebkādas iespējas izpaust savu dabisko uzvedību.”
Cirks nozīmē virkni dzīvnieku labturības problēmu. Dzīvnieku apmācības metodes cirkos ne vienmēr ir humānas, turklāt dzīvnieki ir spiesti veikt darbības, kas ir pretrunā ar to normālo uzvedību. Jau pati uzstāšanās cirkā pakļauj dzīvniekus stresu izraisošiem faktoriem, kā skaļš troksnis un skatītāju klātbūtne.
Izrāžu sezonā dzīvniekiem ir pastāvīgi jāceļo, dzīvojot iesprostotiem pārvietojamos vagonos. Šādos apstākļos lielajiem dzīvniekiem nav iespējams nodrošināt tādu vidi, kāda viņiem piemērota. Ziloņi uzstāšanās starplaikos bieži tiek turēti pieķēdēti teltīs vai telpās. Lielie plēsēji - lauvas, tīģeri, lāči un citi - tiek turēti furgonos vai šauros sprostos. Pērtiķi, kas parasti dabā dzīvo sabiedriskās grupās, bieži vien tiek turēti pa vienam. Arī cirka dzīvnieku ziemas mājokļi bieži vien mēdz būt nepiemēroti, un dzīvnieki divus trīs mēnešus ir ieslodzīti telpās bez iespējas izkļūt ārpusē. Valstīs, kur cirku dzīvnieku veselība un labturība tiek pārbaudīta un tiem nepieciešamas īpašas licences, atbildīgās amatpersonas bieži vien nav izglītotas par daudzo dažādo sugu dzīvnieku vajadzībām.
Pētījumos ir konstatēts, ka lielākā daļa cirka dzīvnieku līdz pat 90% sava mūža pavada ieslodzīti – vai nu krātiņos, kas ir tik mazi, ka dzīvnieki tajos var tikai piecelties un apgriezties, vai arī pieķēdēti.
Nepiemēroto dzīves apstākļu dēļ cirka dzīvniekiem bieži tiek novērota stereotipiska uzvedība - monotona šūpošanās, riņķošana pa krātiņu un tamlīdzīgas uzvedības izpausmes, kas liecina par hronisku stresu. Cirka dzīvnieki arī bieži cieš no traumām un savainojumiem, kas gūti apmācību, izrāžu un ceļojumu laikā. Vecumdienās cirka dzīvnieki bieži sirgst ar simībām, ko izraisa ilgstoša nedabisku un dzīvnieku fizioloģijai neatbilstošu kustību veikšana un dzīve šauros krātiņos.
Dzīvnieku aizsardzības organizācijas visā pasaulē ir dokumentējušas simtiem gadījumu par nežēlīgu izturēšanos pret cirka dzīvniekiem. Ar slepeno kameru filmētos videomateriālos un fotoattēlos fiksēts, ar kādiem paņēmieniem dresētāji panāk dzīvnieku paklausību – asi āķi, rungas, pātagas, elektrošoka ierīces, ķēdes un virves ir darbarīki, ar kuriem tiek radīts krāšņais priekšnesums, ko, fanfarām skanot un zelta spīguļiem mirdzot, cilvēki ierauga cirka arēnā. Nereti šie rīki tiek izmantoti pat uzstāšanās laikā.
Īpaši no dresētāju vardarbības cieš lielie savvaļas dzīvnieki, kas var būt potenciāli bīstami cilvēkiem – tīģeri, lauvas, ziloņi un citi. Viņiem jau no mazotnes iedzen bailes no cilvēka – tik baismīgas bailes, ka, piemēram, kāda pieaugusi lauvene aiz bailēm urinēja ik reizi, kad ieraudzīja savu dresētāju (šāds fakts minēts organizācijas „Animal Defenders International” 2008.gada pētījumā par dzīvnieku apstākļiem ASV cirkos).
Precīzs cirku skaits Eiropā nav zināms, bet tiek uzskatīts, ka Eiropā darbojas no 500 līdz tūkstotim cirku. Tiek uzskatīts, ka cirkos pastāv ierobežota, bet pastāvīga savvaļā notvertu aizsargātu dzīvnieku – pērtiķu, lāču, ziloņu un citu sugu dzīvnieku - tirdzniecība, kas bieži vien nenonāk savvaļas dzīvnieku tirdzniecības apkarošanas institūciju redzeslokā. Daudzās valstīs amatpersonas izliekas neredzam savvaļas tirdzniecības likumu pārkāpumus cirkos, jo trūkst vietu, kur izmitināt konfiscētos dzīvniekus.
„TRAFFIC Europe” apkopotā informācija liecina, ka cirkos tiek plaši izmantoti dzīvnieki, kas jākontrolē saskaņā ar Apdraudēto sugu starptautiskās tirdzniecības konvenciju (CITES). Šo dzīvnieku vidū ir lauvas, tīģeri un leopardi, pērtiķi, lāči, papagaiļi, ziloņi un pat krokodili. Cirkiem nepieciešami jauni dzīvnieki, ar kuriem aizstāt augošus vai vecus dzīvniekus, līdz ar to pastāv pastāvīgs dažu sugu dzīvnieku apgrozījums. Kontrolēt dzīvnieku labturību vai apdraudēto sugu dzīvnieku esamību vai tirdzniecību cirku īpašumā sarežģīti, jo cirki ne tikai daudz pārvietojas, bet arī maina savus nosaukumus un pielieto dažādus paņēmienus, lai no tā izvairītos.
Eiropas Savienībā (ES) nav vienota likuma, kas attiektos tieši uz dzīvnieku labturību cirkos. Tomēr cirkiem jāpakļaujas 1996.gada 9.decembrī pieņemtajai Padomes regulai 338/97/EC par savvaļas faunas un floras sugu aizsardzību, kas regulē to tirdzniecību. Tiem arī jāievēro Padomes direktīva 91/628/EEC par dzīvnieku aizsardzību transportēšanas laikā. Dzīvnieku veselības stāvokli transportēšanas laikā regulē 1992.gada 13.jūlijā pieņemtā Padomes direktīva 92/65/EEC, kurā izklāstītas prasības dzīvnieku veselībai dzīvnieku, spermas, olšūnu un embriju tirdzniecības un importam ES gadījumā, kas nav aprakstīti noteiktajos ES likumos, kas minēti direktīvas 90/425/EEC pielikumā A(I). Šīs direktīvas 19.punkts nosaka specifiskas veselības prasības un nepieciešamo pavaddokumentus cirku dzīvniekiem atbilstoši to sugām, ja viņi tiek importēti ES. 23.punkts pieļauj izņēmumus dažām prasībām attiecībā uz nagaiņu, gremotāju un cūku sugām, neatkarīgi no tā, vai tā ir cirka vai tirgus dzīvnieku pārvietošana.
1992.gadā pieņemta rezolūcija pie Apdraudēto sugu dzīvnieku starptautiskās tirdzniecības konvencijas (CITES) iesaka izmantot mikroshēmas, lai identificētu CITES dzīvniekus, kas tiek izmantoti ceļojošās izstādēs un cirkos. Vēl viena 2002.gadā pieņemta rezolūcija aicina ieviest vienotu standartu sertifikātiem, kas tiek izdoti ceļojošām dzīvnieku izstādēm, lai apzīmētu nebrīvē piedzimušus dzīvniekus un tos dzīvniekus, kas iegūti pirms CITES stāšanās spēkā. Šo rezolūciju mērķis ir novērst pirms konvencijas izsniegto un nebrīvē piedzimušu dzīvnieku sertifikātu ļaunprātīgu izmantošanu.
Šaubas par dzīvnieku, īpaši savvaļas dzīvnieku izmantošanu sabiedrības izklaidei aizvien pieaug un tas atspoguļojas vairāku valstu nacionālajos likumos.
Likumdošana nākotnē
